egil_belshevic (egil_belshevic) wrote,
egil_belshevic
egil_belshevic

Uloff na latyšskom

    latgale bija vēl vairāk amazing nekā parasti, mēs bijām tik neticami skaistās vietās, ka gribējās raudāt, dzēru "latgales gaismu" (pašbrūvētais ar balzamu), šāvu ar karabīni un visu nakti kāvos ar to lohu, kurš man bija jāizklaidē (jā, tāpēc es nevarēju ņemt līdzi andreju), jo viņš kaut kur gribēja iespraust tik izmisīgi, ka trīs reizes piedāvāju viņam iesist tā, lai vismaz vairs nejūt.

    Spriežot pēc feisbūka, kurā nozagto riteņu ir vairāk nekā "kā mēs vakar zaļumos dzērām", vai nav tā, ka pirms iegādāties velo no ss.lv to vajadzētu atrādīt feisbūkā un apvaicāties, vai nevienam nav iebildumu, vai nav zagts un tā?

   Nēnu vispār jau nojāņojāmies tīri brangi, ko tur.
   Sestdien, tātad, pēc lietotājas dominika sārtvaidzīgā ieteikuma devāmies nelielā, ēēē, (pagriežas pret Ronu Vībentropu) Was ist rückweise bewegen? Ā, pārgājiens. Nuja, tātad kaut kāds sārtvaidžu grupējums bija uzrīkojis 50km pārgājienu pa Siguldas kalniem, lejām un dubļiem. Tas izklausās pēc kaut kāda sāpju ceļa, bet vispār tā bij tīri branga izprieca un necik grūti vis nebija. Lielumlielā daļa ļaužu bij uzcirtušies tā, it kā grasītos skriet, bet es, protams, uz starta ierados sarkanās kedās, gaišzilā pletkreklā un tvīda nāģenē. Un, es jums teikšu, īpašs prieks bij pēc kādiem trīsdesmit kilometriem pasoļot gaŗām jauniešiem apspīlētajās zeķubiksēs, kas gudroja, ka vajadzējis ēst enerģijas želejas. Nevajaga jums enerģijas želeju un glaunāka aprīkojuma, biedri, vairāk vingrinājumu jums vajaga!

   Pilsonības un migrācijas dienestā ir tā, ka tu, sēžot un gaidot vairākas stundas, esi paguvis palasīt (gan ne daudz, jo man troksnis un atspīdumi no loga traucēja), apspriest pilsonības un nepilsoņu situācijas jautājumus, izbesīties, piedzīvot, kā citi apmeklētāji, kas arī uzskata, ka šīs rindas ir mākslīgi veidotas un nejēdzīgas, izgāž dusmas uz uzziņu darbiniecēm un aizsūtīt savu līdznācēju pēc zefīriem, tāpēc, kad neilgi pirms darbalaika beigām - pēkšņi negaidīti ātri pienāk tavs cipars, tu esi apjucis un sāc satraukties, vai tev gadījumā nav šokolades ūsas un vai tu vispār atceries, kāpēc esi atnācis. Bet vispār, man liekas, ka nav nemaz slikti, lai cik tas arī neliktos absurdi, reizēm tādās rindās pasēdēt, lai mācītos trenēt pacietību un miera un drošības sajūtu vidēs, kas mani pēc būtības diezgan satrauc.
   Ja dāma, ar kuru es runāju pa telefonu, izklausījās tā, it kā viņai kāds būtu nomiris vai arī viņa būtu atlaista no darba, jo tonis bija "ko tu man piepisies ar saviem sūda jautājumiem", tad darbiniece pie pases noformēšanas bija tāda, kam es nestu konfektes (mēs ar L kaut kad runājām, ka vajadzētu testa nolūkos staigāt pa dažādām iestādēm un čekot reakcijas - nejaukiem darbiniekiem stāstīt, ka nav forši pret cilvēkiem, kam ir kādas veselības problēmas, izturēties nepieklājīgi, savukārt jaukajiem darbiniekm pateikt paldies un dāvināt konfektes). Es nevienā brīdī pilnīgi nemaz nejutos slikti (kaut arī viņai bija jūtami personiska attieksme pret to, ka es neizmantoju viņas doto iespēju saķemmēt matus, vienk. sapratu ka man atkal ir acu samiegšanās problēma zipspusdzes dēļ, un nav tur ko daudz noņemties – pase ir pase, smukas bildes man būs citur), viņa man nolasīja priekšā visu, ko es pati nevarēju izlasīt, un sapratusi, ka tas būs vajadzīgs, nekā nemainīja savu izturešanās veidu pret mani, un uz pārējiem jautājumiem atbildēja pilnīgi normāli, nevis ar "man ir aizdomas, ka tu tāpat neko nesaproti" noskaņu. Tā jau it, kā būtu jābūt vienmēr, bet tā nav gandrīz nekad, diemžēl, tāpēc šis liek justies gandrīz sajūsminātam un pacilāti laimģam, kas gan, protams, kopumā ir ļoti labi – novērtēt “mazās” lietas (gan jau ne tāpat vien es esmu šādā situācijā).
   Tā kā tagad ir visas tās brīvdienas, gan nācās secināt, ka es nevaru gaidīt parasto laiku, kas sanāk ilgāk nekā parasti, tāpēc pārvarēju savu skopumu un panikošanu par naudu un nolēmu izvēlēties trīs darbadienu varinatu, galu galā man par to ir jāmaksā tikai puse.
   Šīs iestādes numuriņu sistēma man ir mazliet vairāk pieejama, nekā parasti, jo nav raustīgie cipari, kurus man ir grūti izlasīt arī, ja es esmu tuvu, bet tāpat visu laiku čekot tos ciparus ir baigi grūti un arī tikt pie pareizā cipara “visai” sareћģīti, turklāt divas stundas stāvēt pie monitora nav gluži manas dzīves lielākais sapnis, es domāju, ka viņiem vajadzētu skaļruņu sistēmu – tas gan varētu traucēt tiem, kas grib lasīt, bet nu tur kopumā ir diezgan liels troksnis, tā kā lasīt tāpat var tikai tie, kam nekas netraucē, man bija par skaļu.

    Mīļie tulki no latviešu uz lietuviešu valodu, ja jums par varītēm gribas savu tulkojumu atsūtīt powerpointā, tad vismaz ierakstiet to tur kā tekstu, nevis pievienojiet kā rastra grafiku!

    atvainojos par durkas kļūdām!

   Neeeee, nu kas tas ir...
Skaists vīrietis, lieliskas proporcijas un tā, bet pērk parastās apakšbikses... Es vienreiz tiešām kādam ņemšu un pajautāšu kāpēc!!!!
Izskatās taču TIK briesmīgi... Kā maza meitene... Veeee...
Ļoti traumējošs darbs, ļoti...

   bērnu seksuālā audzināšana, ibio
Es: Tu zini, kas ir homoseksuāls?
Dž: Hmm, homo ir cilvēks, tātad...
Es: Nē, paga, "homo" ir tā kā "tāds pats", un "hetero" ir tā kā "citāds".
Dž: Tad homoseksuāls ir tāds, kas taisa seksu ar cilvēkiem, bet heteroseksuāls ir tāds, kas taisa seksu ar citplanētiešiem?
Es: Nē, tas būtu ksenoseksuāls.
Dž: Nu, "cits" un "svešs" ir gandrīz vai viens un tas pats.
Es (mēģinu glābt situāciju): Homoseksuāls ir tāds, kam ir sekss ar sava dzimuma cilvēkiem, bet heteroseksuāls ir tāds, kam ir sekss ar pretējā dzimuma pārstāvjiem. Un vēl ir biseksuāls, kam ir gan tāds, gan tāds.
Dž: Bet kā sauc tādu, kam ir sekss pašam ar sevi?
Es: Tā ir masturbācija. Autoerotisms. Varbūt autoseksuāls.
Dž: Man dabas mācībā stāstīja, ka gliemežiem ir abu dzimumu pazīmes, tātad gliemeži taisa seksu...
Lia: ..automātiski.
Es: ..paga paga..
Lia: Piemēram, iet, ierauga Krišjāni un taisa seksu ar Krišjāni.
Dž: Gliemezis?...
Es (nekontrolējami ņirdzu, nožēloju, ka izvēlējos veikt seksuālo audzināšanu zem glāzes pāris glāzēm vīna, ar šausmām saprotu, ka droši vien esmu neglābjami visu sačakarējusi).

    sestdien plānojam piketēt pie Rīgas cirka pret ziloņu izmantošanu. tāpēc šovakar domubiedru grupā kādā Bruņinieku ielas sētas dzīvoklī izgatavoju plakātus. "zilonis tevi liek mierā, liec mierā ziloni", "ar ko tu atšķiries no dzīvnieka? esi līdzcietīgs". rīt plānoju izgatavot vēl divus (uznāca iedvesma): "jūti, domā, cieni. cilvēkus un dzīvniekus", "dresūra? vai tu gribētu, lai tevi dresē?"
   priekš 37 gadu vecuma es visumā diemžēl esmu diezgan gļēva. pasprēgāt anonīmi internetos nav problēmu, bet pastāvēt stacijas laukuma tuvumā ar plakātu man būs reāls izaicinājums. domāju, ka pēdējais laiks sākt trenēties. citiem vārdiem sakot, arī šajā jomā laika, ko zaudēt, vairs nav. savas dzīves atlikušajā daļā diez vai kaut ko kardināli izmainīšu, bet vismaz nākamā paaudze neizaugs, ņemot to visu par pašsaprotamu, dabisku un normālu.
   ārā, protams, pilnmēness. 

      Lieliska darbdiena šodien - nostaigāju krietnus gabalus pa kāpām un piejūras mežiem, visas dienas laikā satiku: 1 suni (rēja aiz sētas), 1 zaķi (aizļepatoja pa kāpām), dafiga putnus (atpazinu cīruli, kurš, spriežot pēc uzturēšanās vietas, varētu būt sila cīrulis), 0 cilvēkus. Fantastiska vieta tā Užavas jūrmala, nekad nebūtu domājusi, ka tādas ainavas iespējamas Latvijā (un lielākā daļa cilvēku to arī neuzzina, jo interesantākās vietas ir patālu no piebraucamajiem ceļiem).

   Šodien bija priecīgi. Braucu no Mākslas akadēmijas (mans pēdējā laika lielākais teritoriālais atklājums, bet tas ir cits stāsts) un krustojumā nejauši satiku paziņu. Šis oooo, čau, klau, baigi šobrīd steidzos, iedod riteni uz stundu! Tad nu izstāstīju, kur būšu pēc stundas un kur pēc pusotras (telefona numurus mēs abpusēji nezinām), novēlēju labu ceļu un tālāk gāju kājām. Vai nu teļa asiņu dražejas sāk iedarboties vai kas, bet šādi brīži, kas sagadās tādi neparedzami un nepiespiesti, man liekas dzīves dzirkstošais ūdens.
P. s. Ritenis ir pie manis.

   agdies, kā man gāja potenciālā jaunā darba izlūkdienā? madman smiekli un raudas, kā vienmēr. tur kaut kāda stulba mārketinga shēma un viss sūds. darbs tāds, ka mani pataisa par cērpjamu aitu, kur man pēc tam jāappiš vēl 10 cilvēki, no kuriem katrs vēl pa dešukam apčakarē un tad man impērija gatava, guļu caurām dienām džakuzejā zalta dālderus grabinādama. huju jums, dārgie tiešā mārketinga specjālisti. un huju jūsu labdarībai arī bōnusā. žēl tikai to meiteni, kas mani visu dienu auklēju un tik ļoti gribēja savā komandā, bet no otras puses - fak jū arī viņai, ja nav saprašanas, ka tas ir buttsecks nevis darbs. tāds parasts angļu zaķis, pārtiek no frī kartupeļiem un great attitude vien. drusku iekšēji paģību, kad ieraudzīju, cik viņai neglīti, atauguši, apgrauzti un netīri nagi, nu tā kā nedēļām kartupeļu vagā sēdējusi būtu. un moš ir arī, jo ar tām shēmām pati neko nenopelna. cik sapratu, viņa jau mēnešus 5 stagnē un stāv pie lielveikala garāmgājējiem naudas diņģēdama un kā netiek pie sava biroja, tā netiek [zili brīnumi!!]. es vispār nekad nebiju aizdomājusies, kas tie par cilvēkiem, kas bāžas tev katru dienu sejā ar spamu.

   Citaas zinjaas, bardainaa princese kas uzvareja eirovizijaa manupraat simbolizee eiropieshu humora izjuutu attieciibaa uz visu so pasaakumu, nekada muzikaalaa kvalitaate tur nav un nebus sagaidaama, tad vismaz var ierekt.
   Dimiteram izskatās ir savs boot.lv konts.
   Turpiniet tik apreibināties un degradēties un drīz jau uzskatīsiet arī par normu, ka zoofīli drāzīs govis uz skatuves gadskartējās Pedovīzijas laikā (protams, skatītāju balsojumu rezultātā arī uzvarēs) un jūsu bērnus bērnudārzā pieskatīs par sieviešu kārtas maukām pārģēbušies pedofīli. Tas taču ir "moderni", ne? Jevropā esam kā nekā, tolerantiem jābūt! Seksuālās minoritātes kā nekā. Pilnu pieeju kapiem priekš līķu drāzējiem nekrofīliem un, vēl lūdzu, ar speciālu ieeju nekrofīlu kapos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ratiņkrēslā.

   Devāmies gājienā barot Arkādijas parka putnus. Stūra veikala pārdevēja nedaudz samulsināja, kad uz lūgumu pēc baltmaizes lietišķi noprasīja - sev vai pīlēm? Izrādās, ka brīvdienās maize pamatā tiek pirkta putnu barošanai.
   Pīles attiecīgi ir pierijušās un izrāda lielāku interesi viena par otru, vai arī par gulēšanu. Tomēr šāds tāds kvorums savācas. Pīles, tad pieslēdzas zvirbuļi, tad vēl kaijveidīgi putni, kurus internets definē kā lielos ķīrus, tad vēl pārītis vārnu, visas lietas, vārdu sakot.
   Putni puslīdz sadzīvo. Ja ķīris pīlei no deguna priekšas norauj drupaču, neizskatās, ka pīle to ņemtu ļaunā. Vai arī samierinās ar to, ka ir pīle, un tādu fiksu, žiperīgu ķīri viņai nenoķert un neatspārdīt, tāpēc nav, ko lieki stresot. No vārnas gan visi turas pa gabalu.
   Uzvaras parkā daļa sakuru noziedējušas un nobirušas, bet ir dažas, kuras tikai tagad tā pa īstam zied. Ziedi pie Uzvaras pieminekļa biezā kārtā sakrauti. Izskatās gan mazāk, nekā citus gadus.

    Aukles darbā grūtākais ir tas, ka bērns visu laiku ņem nost mantiņas, ar kurām esi sācis spēlēties.

    kameras biedrene, nē, istabas biedrene iedeva satriecošu smēri, saucas SINJAK OFF. noņem vecus zilumus (ap sadurstītām vēnām) kā nieku! tā kā ja jums kādreiz gadīsies 7 reizes nejauši uzkrist uz durvju roktura, ir risinājums!

    Jūrmala no Dzintariem līdz Majoriem izskatas pēc milzu būvlaukuma. Ēkas vai nu grausti, vai labi izremontēta klasika, kuru kāds krāso, vai tukšas jaunceltnes. Pabrīnījos par lielo auto skaitu ceļmalās, bet tad sapratu - celtnieku transports taču.
No cilvēkiem apkārt tikai būvstrādnieki un daži tūristi, kas ieplestām acīm apbrīno celtniecības bumu.
Tiešām būs tik daudz pircēju visām tām Amber terasēm un citiem dzintaraini nosauktajiem kubisma meistardarbiem no stikla un metāla?

    Ja man lūgtu definēt vārdu 'pisģets', tad tā būtu situācija, kurā 15. min. PĒC virtuves slēgšanas atnāk viesmīle un pasaka 'I hope you know I still have a table of 10 people'.
Dažreiz ir forši, ka esi vienīgais latvietis un neviens 10000 gados nesapratīs ko es saku.

    tavas asinis uz pretinieka boksa cimdiem pirmo reizi - priceless.

    Kāda huja pēc, es jautāju, mums atkal ir jāmaina taktika - ja agrāk mēs vienkārši un ierasti kāpām uz grābekļiem, kāpēc tagad pēkšņi ir jāmetas četrāpus un pašiem jādauza galva pret kātu un zariem? Kāda huja pēc mums ir jāpacieš futbola federācijā dārza rūķis, kas uz katru puslīdz adekvāto lēmumu, kuram mums vienmēr ir vajadzīgas nevis divas nedēļas, bet četri gadi, atbild "tas ir pārāk acīmredzami! pakaļa pieprasa piedzīvojumus!". O, es uz daudz ko noraudzījos un neko neteicu. Es klusēju, kad Djēgo paņēmu 32-us gadus veco Martinu Palermo, kas aizvien vēl lieliski var spēlēt dragdīlera pozīcijā. Viņi tur var iet visi kopā laukumā - Martins, Kanidža, Batistuta, es kādu aizmirsu? Es biju mierīgs kā krokodils, kad mēs gājām laukumā ar trīs balsta pussargiem un domāju, ka tas viss reiz pāries, kad mēs taisījām otru "Barselonu", tikai bez Danija Alvesa un Injestas.

    es kā cilvēks, kuram darbā un austiņās vienmēr skan radioswhrock, pēdējā laikā jūtos ļoti nekomfortabli.
- Ainār, tu un tavs nācijas izlīgums, man ir smagi pie dirsas! Lūdzu beidz čakarēt vienīgo radiostaciju, kuru es spēju klausīties!

   Vislabāk latvieša dabu parāda mazās hokeja uzvaras (mazās tādēļ, ka lielās ir finālā vai pusfinālā, un hokeja tādēļ, ka citos sporta veidos gluži vienkārši tik augstā līmenī nespēlējam un nav tik liela ažiotāža). Uzvarēja šamie amerikāņus, skaisti, prieks un līksmība, ejam ielās, plivinām karogus, dzeram alu, priecājamies. Bet nē, latvietim (un šis ir arī akmens manā dārziņā) tas nav vajadzīgs, latvietim tā uzvara paver daudz plašākus vārtus, viņa plāns ir sekojošs: 
   1. Ejam likt ziedus pie zaudējušās valsts vēstniecības (šis ir sava veida iesakņojies komplekss par to, ka Latvijai gadu gaitā tik daudzas tautas ir braukušas pāri, ka reizēm gribas justies pārākiem un paņirgāties par citiem);
   2. Pašapliecinānies, meklējot internetos, ko citu valstu (un jo īpaši zaudējušās valsts) prese raksta par vēsturisko uzvaru (jo to uzvaru ir tik maz, ka visas ir vēsturiskas un par katru no tām tiks sagatavota divstundīga dokumentālā filma aļa "Sapņu spēle PČ 2014 ASV");
   3. Sākam taisīt video no sērijas "Hitlers uzzina, ka Latvija sasitusi ASV" un dikti priecājamies par to, ka esam pārmaiņas pēc kādu citu padarījuši škrobīgu par spēles rezultātu.
   Bet kāpēc nevar palikt vienkārši pie "skaisti, prieks un līksmība, ejam ielās, plivinām karogus, dzeram alu, priecājamies" un iztikt bez izņirgāšanās (šis neattiecas uz spēlēm pret Krieviju)?

    Tā kā potenciāla man ir daudz, kā pirmo varu pieteikt pašpalīdzības grāmatu sēriju. Piedāvāju idejas pirmajiem iesējumiem:
- Kā izdzīvot ar 10 eiro mēnesī;
- Kā,izdarot maksimāli maz darbību, iemantot ienaidniekus tuvākajiem 10 gadiem;
- Kā izdzīvot Avotu ielā (pirmajā nodaļā es rūpīgi aprakstītu mūķenes/atprātotāja tēla izkopšanu, jo visiem ir skaidrs, ka šeit nekāda piparu gāze nelīdzēs; ja vēlies jebkad izskatīties kaut attāli pievilcīgi, būs jāmeklē cita dzīvesvieta;
- Kā izkopt lielisku mūzikas gaumi, kas nekad vairs neļaus tev īsteni pasmaidīt;
- Un vēl.

   Izgāju ārā. Uzdzinu sirdi no papēžiem atpakaļ uz krūšu kurvi un mierīgā balsī teicu: "un tagad meitiņ, lēni un prātīgi kāp lejā. no koka galotnes".

   Auditorija Somijas kara akadēmijā. Kāds no studentiem, topošajiem virsniekiem vaicā sirmam, pieredzējušam militārās taktikas pasniedzējam, kādēļ visos kauju plānos nosacītais ienaidnieks somiem vienmēr uzbrūk no austrumiem. Jautājums acīmredzami ir pārsteidzis zinošo pasniedzēju. Viņš ilgāku laiku domā, līdz saka: "Jā, patiešām interesanti gan, kā gan tie krievi nekad nav iedomājušies iet cauri Zviedrijai!"

    tāpēc, kad par notikumiem mums sāk stāstīt britu brīvdomātājavīzes "the guardian" kara žurnālists džons pildžers, tu viņu iedomājies kā emanuēlu laskeru, kas baltās zeķēs no helikoptera ar lietussargu un čemodāniņu nolaižas uz zemes, lai bezkaislīgi un objektīvi aprakstītu visu, kā ir. patiesībai jāiznāk gaismā! lūk, ja cilvēks raksta visai plašajai lielbritānijas un ne tikai auditorijai par to, ka odesā ukraiņi nav laiduši no degošās konservatorijas ārā krievus...pēc tam iepazīsties ar pirmo pie rokas esošo medijanalītisko lapu. bļag!
    nē, nu smieklīgi. nekāda faktu krosčekinga, nekādu alternatīvu viedokļu (kuru tikpat dahuja ir gan tviterī, gan fb). tas ir, es pateikšu, kā tas izskatās - cilvēks izlasīja, kas uz žoga ir rakstīts, un aizgāja sacerēt savu Lielo Ģeopolitisko Materiālu. lieki teikt, ka džonu pildžeru nesamulsināja pat fakts, ka pirmavota akaunts ir uztaisīts 5 minūtes pirms pirmās ziņas; redziet, kā mūs (nu vismaz veterānus) ir disciplinējis lj, mūs uzreiz interesē, kad ir izveidots žurnāls, cik ieraksti, cik komenti, kādās komūnās pasažieris sastāv, un no kurienes vispār malka. mēs zinām informācijas maršrutus, un ļoti labprāt ar tiem iepazītos arī fb un tviterī - pa kādiem ceļiem iet reposti un retvīti, kurš Populārais Blogeris trigerē infas lielās plūsmas. a te sanāk, ka guardian ir nevis ideoloģiskie cīnītāji, bet gan totāli dolbajobi profesionālā izteiksmē, un nevajag domāt, ka pīteras rotācijas mašīnu šakāļu štābā sēž ģeniāli mediju doktori hausi, jo tie vismaz būtu kādu savu radinieku nofočējuši, nevis ielikuši fotku, kur, kā zināms, uz trīstūkstoš miermīlīgajiem vienmēr atradīsies kāds, kas to iepiļīs tinaijā.

   Valstistu sašutumu un neizpratni attiecībā uz anarhismu īsumā iespējams formulēt kā jautājumu: "Bet kurš tad dalīs sazagto naudu!?"

   raugoties uz žagara plakātiem "es cīnīšos par kultūru" reāli tici, ka te tevi atpizģīs gan par raini, gan par -ināt -ināties

   selfijus uzņem cilvēki, kurus neviens negrib fotogrāfēt.

   Jau otrais Nordea maratons kā brīvprātīgajam mediķim aizvadīts. Jau otro reizi zirgs ir MED punkta 'galvenais' ar pilnvarām zvanīt ātro VIP līnijai jeb pa taisno maratona dispičerei, kas piesūta tuvāko brigādi. Un ja tur aizņemts, tad zināšanai tiek iedota klusā parole - MARATONS - (jā, ļoti izdomas pilna parole), ko var teikt, lai viss notiktu ātri un skaisti.
    ....Viens skrēja krokšos un ar mugursomu. Krokšos!
Kāda meitene skrēja kleitā no sintētikas. Un tā nebija kaut kāda tur tenisa kleitiņa. Normāla disenes kleita.
Vēl bija vilnas cepurē.
Protams, ir nez cik ušakovi 2, kas kārtu kārtām melnā man in black stilā no galvas līdz kājām ietinušies.
    ...Un kas smieklīgi. Cilvēks kā zombijs jau kustas, bet kad jautā - kā jūties? - viss kārtībā! Mediķa apjautāšanās par pašsajūtu kaut kāda apkaunojoša, vai kā?
Un tad kāds nogāžas...
Aiz punkta, aiz līkuma. Zirgam padod ziņu, zirga seja akmenī, zirga kājas drusku ļimst. Turot fonendoskopu, zirgs skrien. Palīgi skrien, pie kritušā ir daži piestājuši. Viņš tura galvu. Ou fak!
Uzrunājam. Kas noticis? Krampji, abās kājās vienlaikus, augšstilbos, protams, ka tad diez ko stabili nav. (:D) Galva nav sasista. Ou yes, fjū! Un esot drusku celi apsitis. Savā kāju stindzī neko nevar īsti izkustināt. Nu ok, jāsauc brigāde, probably ir ceļa trauma.
Pasaku - klau, Tev nav īsti ok, šitie krampji nepāries (nevar tik ātri ne atjaunot elektrolītus, ne atdzesēties, ne atdzerties, un to saka izlašu sporta ārsti). Kā ar celi? Varbūt ārstam apskatīt? Pie reizes nočekosim spiedienu. Padzersies izotonisko. Tas var nedaudz palīdzēt. Bet laikam tālāk skriet nevajadzētu. Nākamgad arī maratons, šādi krampji nepāries.
Puisis pie diagnozes sagruzās acīs t.i. acīs redzi, ka pusis sagruzījies. Dēm, nieka 8km palikuši! Bet varu tikai iedomāties abpusēju kvadricepsu krampi... :D
Brigāde tiek izsaukta un ejam uz telti. Paiet var. Paliekot labāk. Sadzeras izotonisko. Paliek labāk. Brigādes nav. puisis atpūšas un min, ka aiziešot līdz finišam. Esot labi. Apsola iet un palaižam. Brigādei teikšu, ka atteicās no palīdzības, (lai gan ideju, ka var arī noiet, laikam pametu es, bet nu man vienalga). Teikšu, ka nodevu info tālāk, ka tur arī uzmanīs, un miers. Lai pabeidz distanci. Acīs spars.

  Uz manu vēlēšanu iecirkni burtiski rāpoja krievu pensionāri ar spieķīšiem, dažs bija invalīdu ratiņos, tāpēc nācās pavadoņiem viņu nest augšā pa kāpnēm, jo iecirknis iekārtots skolas 2. stāvā. Man bija viņu no sirds žēl, kaut arī es jau nejautājot varu pateikt, par ko viņi nobalsos.
Bet - atceroties dažas labas Vienotības deputātes augstprātīgo attieksmi pret latgaliešiem - diemžēl, saņem, ko pelnījuši.

   Tātad nodokļus tomēr cels.
http://financenet.tvnet.lv/zinas/511226-vilks_nedz_si_valdiba_nedz_fm_nerosinas_celt_nodoklus

   Bet tajā koncertā bija arī kāds kuriozs. Es atrodu savu vietu - skatos - tur jau sēž kāda sieviete. Es viņai uzprasu, vai viņa gadījumā nav sajaukusi vietas -parādu savu biļeti. Viņa parāda savējo - izdrukātu no interneta - un es ar izbrīnu konstatēju, ka viņai ir tā pati rinda un vieta! Domāju - nu, neko jau sev, tad jau arī internetā šitādi gļuki gadās, kad pēkšņi pamanu, ka biļete viņai ir uz Dailes teātri! :D Viņa izsteidzas laukā no zāles, es apsēžos savā vietā. Pēc piecām minūtēm viņa atnāk atpakaļ un saka - tā, uz to izrādi es tāpat nepaspēšu, bet šeit - izskatās, ir brīvas vietas. :D Tā nu viņa noklausījās to koncertu, palika arī pēc starpbrīža, tā ka viņai, acīmredzot patika, neskatoties uz to, ka viņa bija krieviete un bija sagatavojusies iet uz kaut kāda krievu aktiera vieizrādi - monoizrādi, uz kuru viņai dēls nopircis biļeti pa 40 EUR.

   kolēģi netic, ka neesmu īsti gulējusi 27 h, izskatos tāpat kā parasti, ja vien pārāk rūpīgi neieskatās acīs, bet tā kā es visu laiku ķiķinu un tāpat kā parasti nodiršu visas ziņas, grūti manīt atšķirību.
   reāli kruta sajūta, it kā būtu sapīpējusies, tikai neesmu sapīpējusies un tāds čiliņš par visu, pat par to, ka visu laiku vārda "pāris" vietā rakstu "pālis".

   iemeta mani sociālajā eksperimentā - kalnciema k. koncertā piecpadsmitgadīga meitene mācīja otrai, kurai šodien 18, neatbildēt uz kaut kāda čaļa zvaniem un ka vispār tā vecākā ir tik piepisusies, ka lai uzreiz slēdz to telefonu ārā pirms vēl kādas muļķības pasaka. kā tu viņam vari pateikt "līdz vēlākam", debīla esi? kāds "vēlāk"?

  lai neaizmigtu sāku lasīt žurnālu. un tur tas bija - raksts par Kongo sievietēm, viņu nolaupīšanu un verdzināšanu raktuvēs. šausmīgas detaļas, kas vajās mani visu atlikušo dzīvi. vēl jo vairāk, ka vairākkārtīgi rakstā tiek uzsvērta saikne, ka mēs, ka es esmu līdzatbildīga šo sieviešu likteņos, jo minerāli, ko viņas kailām rokām no zemes izkašā tiek lietoti mobilajos telefonos.
   jūs zinat manas nedienas ar telefoniem. es pacietīgi gaidu 1.6. kad dabūšu jaunu līgumtelefonu. gaidīju. tagad man liekas, ka varētu atteikties no telefoniem vispār. es negribu būt līdzatbildīga cilvēku pazemošanā, nogalināšanā un bērnu likteņos, kas radušies izvarošanas rezultātā. vai tiešām šī ērtā dzīve, šī patērētājkultūra ir stimuls cilvēku tumšāko pušu izpausmei?

  Pastaigu maršrutā gar veloceliņu, pa kuru mēroju attālumu līdz centram un atpakaļ, var novērot un noklausīties tik daudz interesanta. Piemēram, šovakar redzēju meiteni rozā šortos, kura uz austiņām pilnā skaļumā klausījās mūziku un dungoja līdzi, tad vēl bija saruna krievu valodā starp divām sievietēm (pieņemu, ka viena varēja būt otras māte) par to, ka vajag precēties ar kaut kādu Oļegu, jo tas nodrošinās mierīgu un ērtu dzīvi (tas izklausījās tieši kā no ziepju operām, es nezināju, ka cilvēki arī dzīvē tā runā), vecākā sieviete teica, ka dzīvē esot svarīgas divas lietas - stabilitāte un otra, kuru es diemžēl nesapratu un arī tagad neatceros, kas tas bija par vārdu. Ar viņām es pat izveicu savu jau ar Jasmīnu ratos uz parka celiņiem apgūto "interesanta saruna - var brītiņu izsekot" praksi, ja tu esi ar mazu bērnu vai suni, tad taču tu izskaties miermīlīgs un nekaitīgs, un cilvēki neiedomāsies, ka atrodies viņu tuvumā aizdomīgi ilgi.

   Atvainojiet, es te vēlreiz par savām laputīm (uz rozēm).
Aprunājos ar dārznieci. Viņa ņirdz. Dabiskie līdzekļi? Nu, kādus tad esat jau izmēģinājuši? Ēteriskās eļļas. Visāda veida. Izmēģinājām pagājšgad. Nulle rezultāts. Ar kokakolu nolaistījām trīsreiz. Laputis bija atpakaļ nākamajā dienā. Šorīt nomazgāju ar ziepjūdeni. Neiedarbojās. Šī turpina ņirgt. Ko vēl mēs varam mēģināt? Nu, ar pelniem varat pabārstīt. Ķiplokus ar visiem kātiem var stundu vārīt, liet virsū. Diez vai palīdzēs.
Esot bijis viens labs līdzeklis Aktara, sistēmiskais, ko ielēja zemē, augs sasūca un lapas kļuva negaršīgas. Bet šo līdzekli Eiropas Savienība aizliedza. Tāpat kā borskābi un terpentīnu. Dārznieki kaut kādu indīgu augu vedot no Indijas, ar to laistot, bet tas esot nesankcionēts.
    Man piezogas aizdomas, ka viss tas eko šmeko manā pasaulsuzskatā ir bijusi tikai skaista ideoloģija. Un ka tas man ir bijis stipri pārspīlēts priekšstats - ka nez kāpēc lielākā daļa dārznieku ir tādi ļauni cilvēki, kuri nevis normāli ņem un izaudzē augu pēc sentēvu metodēm, bet laista ar visādiem pesticīdiem, fungicīdiem, indējot sevi, bērnus, ūdenstilpnes un bites.
Ja tev ir desmit augi kā man, tu teorētiski vari katru rītu mazgāt katru lapiņu un birdināt ar pelniem un asarām. Bet ja tev ir vairāki hektāri? Un ja no ražas ir atkarīgs, vai ziemā būs, ko ēst?

   Piedzīvots vārnas fizisks uzbrukums.
   Šodien, pie Talsu autoostas, dodoties savās gaitās manā ceļā gadījās vairākas nelabi ķērcošas vārnas, ejot tām garām taciņas malā pamanīju kādu no viņu bēdubrāļiem, kas palidot nespēja un bija sarāvies cik nu mazam iespējams pieaugušai vārnai. Biju jau pagājis garām, kad man skalpā no mugurpuses ieķērās vārnas nagi. Pārsteigums diezgan interesants. Pagriešoties lai ietu tālāk pamanīju ka tuvējā kokā vēl viens no putniem gatavojas uzbrukumam, tad nu veicu māņu gājienu - pagriezos, lai ietu tālāk un pēc sekundes griezos atpakaļ, lai iekrautu pielidojošajai vārnai ar maisiņu, bet par ātru pagriezos un nolāpītā partizāne paspēja izvairīties no atriebības. Pēc noietiem pārsimts metriem radās domai aiziet un piebeigt ievainoto, tīri lai atriebtos par nepelnīto uzbrukumu, bet tas nebūtu godīgi - lai daba pati tiek galā.
   Skrāpējumus uz galvvirsas sasmērēju ar jodu, ja būtu blonds smērētu ar pārskābi :).

   šādi izskatās ukrainas centrālās vēlēšanu komisijas priekšēdētāja vietniece ž.usenko-čornaja
vispār es ieteiktu mūsējiem dažādos atbildīgos posteņos likt uzreiz kaķīšus, simpātijas pret governmentu kļūs neapturamas
pie tam, kā tas izklausās, saeimas spīkers-kūns un kultūres ministre-tjaņa

   Nu, ar Krimas prokurori šitai nesacensties. Lai gan samainīt amatiem viņas neskādētu.

   Ieilgušās depresijas/noguruma cēlonis izrādījās bioķīmisks - D3 vitamīna un dzelzs neesamība organismā.
Labi, ka nesāku kaut kādas pozitīvās domāšanas grupas vai meditācijas apmeklēt.

   [13:05] Perkons: Savukārt 87.vēlēšanu iecirkņa Rīgas 45.vidusskolā vadītāja Sanita Zviedre pastāstīja, ka sestdien iecirknī kādai vecāka gada gājuma vēlētājai palicis slikti ar sirdi, tomēr no neatliekamās medicīniskās palīdzības viņa atteikusies. Iecirknī tajā brīdī bijis kāds iedzīvotājs ar dziednieka spējām, kas centies palīdzēt.
[13:05] Shulcs: Bļa
[13:05] Perkons: druīds
[13:06] Shulcs: Sakūra ugunskuru telpas vidū, aizsūtīja kādu pēc melna kaķa...
[13:06] Perkons: mhm, un sāka grauzt sarakstus
[13:06] Shulcs: "Vienotība, ātri, kam pa rokai Vienotība, tas palīdzēs"
[13:06] Perkons: :)))))))

   es lēcas pērku vulgārākajā internetu veikalā, kāds nu mums te ir (lai gan ļinzmērkaķis of ciba fame jo cieši min šim uz papēžiem, bet tas tā šauri lokalizēti)
samērā ērta piegāde un diezgan jēdzīga klientu apkalpošana ievieš zināmu līdzsvaru
nu un šodien es pie viņiem iegādājos lēcas ar turpat webā izkārtu atlaides kodu
zinkādu?
   tiesnesiscuka

   Ziniet, man vismīļākās ir dažas tādas nodarbes – kā piemēram, domāt, just un dzīvot un arī miegs ir starp tām. Un pārsvarā guļu es krietnā, solīdā lāča/pūces/laumiņas konservatīvā, netraucētā un harmoniskā miegā, blīvā kā voiloks un saldā kā marcipāns un maigā kā jau zem dūnu segas, guļu pamatīgi, iztraucē reti kas un faktiski - kad nu reiz esmu tur, pie miega, mēs tur esam divi: es un miegs un trešajām pusēm nav varas pār šo. Guļu, tātad profesionāli un bez nolaidībām. Konsekvence gulēšanā ir es.
   ...Pa nākamo stundu biju jau būdā un uzsējusi laivu, pametu šo miegā un grēkā un dīkdienas dīkumā slīgstošo pilsētu, un atrados uz Vidzmnieces, tik mīļās bedrulītes mūsu, salikusi visu navigāiciju un iespiedusi pedāli grīdā. Katrs kalniņš un neredzamais līkums nāca ar doddieviņu un pie Valmieras jau skaidri parādījās cerība, ka tomēr pagūšu taisni uz starta. Nākamā montāžas vieta šajā filmā jau ir aiz Sedas, tā ir saruna ar policistu, kuru no sirds pārliecināju, ka man patiesi šoreiz ir ļoti jāsteidzas, ka apzinos savu grēcīgumu un viņam mani šoreiz ir ļoti jāpalaiž un es protams, ka iespēju robežās tā vairs nedarīšu . Nekaunīgā šarmēšana gluži neticami, bet patīkami nostrādā un 9:53 iekūpinu riteņus Spicrāmja pļavā.

    slavenais jautājums "vai ir kāda atšķirība, precētai esot".
   nē, nav. tā kā neesam apgādājušies ar formāliem atribūtiem [gredzeni, jauni uzvārdi, laulību apliecības kopija portmonē], aizmirst par laulības faktu sanāk biežāk, nekā retāk.
   tā kā laulības noslēgšanas iemesli bija pragmātiski, ne romantiski (ārējais ienaidnieks [nē, šoreiz ne putins]+visādas medicīnas... ziedot aknu radiniekam vieglāk, nekā...), šermuļus uzdzen vēlējumi "lai piepildās viss, kāpēc precējāties". tāpat kā ar apdrošināšanu - kruta, ka tāda ir, bet nevajag, lūdzu, novēlēt apdrošināšanas gadījuma iestāšanos.

    Ventspils ir vieta, kur nekā nav. Izņemot bruģi. Betona bruģi. Daudz, daudz, daudz betona bruģa. Daudz.
   Kaut kāda dīvaina iemesla pēc Aivaram Lembergam ir betona bruģakmeņu fetišs. Man nebūtu nekādu iebildumu, ja viņš ar tiem saviem betona bruģakmeņiem ņemtos mājās un zem deķa. Manis pēc viņš var izklāt savu gultu nevis ar palagu, bet betona bruģakmeņiem. Lai būtu, viņš pat savus Puzes valdījumus var nobruģēt no vienas vietas (ko viņš, nemaz nešaubos, ir izdarījis.) Labi, ja jau es esmu tik iecietīgs, es pat piekrītu, ka ietves var apdarināt ar betona bruģakmeņiem. Ko tur. BET BRAUKTUVI, BRAUKTUVI AR BETONA BRUĢAKMEŅIEM!!! Ļaudis mīļie, nu, kur jums prāts!

    mums aiz sētas atrodas parks un izskatās, ka tur dzīvo kaut kāda odu pasuga, kas sagrāva mītu par to, ka UKejā nav odu. Ir gan. Tikai šie tomēr ir kaut kādi krietni nīkulīgāki un nekaitīgāki par Latvijā rezidējošajiem eksemplāriem.

    Viss jau būtu labi par tām latviskajām tradīcijām un latviešu vēsturiskajām zemēm, bet tas ir apkaunojoši, ka Latvija atkal sevi parāda kā baznīcas pakļautu zemi. Dirsā jūsu kristīgās vērtības!!! Un ne manā!!! Jūsējās, kam tas patīk!

    Latviešu-igauņu sarunvārdnīca, Avots, 2010, gan ir noziegums pret mežu un noosfēru vispār. tomēr, pēc īsas, taisnīgas un nosacītas tiesas, es viņus attaisnoju, jo neviļus iemācījos jaunu vārdu. Tagavaraväljapääs. Rezerves izeja. daudz seksīgāk par to nodrāzto karutuli.
toties kabatas formāta Nīderlandiešu-latviešu vārdnīca patīkami pārsteidza. vāks skaļi pīkstēja: hello, majn nām is sūds, bet starp vākiem ir tīri ok kabatas vārdlistīte.
   ...kā beidzamo paņēmu bilžu grāmatu par Latvieša cimdiem. mēģināšu caur to izprast latvieša dvēseli. viņu takš te saviesies ka biezs visriņķī. pirms pārgad tūkstančiem, kad mani līvu tēvi ar maniem latgaļu tēviem tesās, tad tik traki nebij. mētājās viens otrs apdullis latviets te pa birztalām, bet ar laiku jau uztaustīja savu ceļu uz mājām. nav pat svarīgi, vai īstām.
paklau, jūs tač zināt to stāstu, kā latvieši cēlušies, ne? nu, par tiem, kas kaujā tik štengri dabūja ar bozi pa galvu, ka vairs neatminējās, vai līvs, vai latgals. un šitādi te ir tagad bezmērā savairojušies. un pat cimdus uz krietnām 400 lappusēm saadījuši. mācīsies burtot. moš atburs nabagus.

    Ja "nodokļu" (reketa) nemaksāšana ir "ēnu ekonomika", tad maksāšana ir kā minimums tumsas ekonomika.

   Pirms mans dārgais asistents brauca prom, viņš man iemācīja, kā pareizi žņaugt. Un labenē ir pilns ar vielām, kas izraisa sāpes. Šos divus faktus saliekot kopā, nolēmu, ka labāk būs, ja Cirvis tūliņ pat nozudīs no manām acīm: "Ārā. Lasies ārā," es sacīju. Viņš arī aizgāja.
Pēc piecām stundām viņš atgriezās un ar prieku balsī sauca: "Hey! What`s up?!" Tajā mirklī es biju pakārusies darbos, bet tomēr atradu 2 sekundes laika, lai pateiktu: "Es teicu - lasies ārā!"

Скопировано с http://egils.dreamwidth.org/1063143.html .
Tags: 3lv, ciba, latyshskyj
Subscribe

  • Спортивная жизнь

    специально для odnovremenno В условиях почти полного отсутствия постов в сообществе не постесняюсь снова выставить фото с турнира, который…

  • "Спортует весь класс" в арене "Рига"

    специально для odnovremenno Мероприятие Олимпийского комитета по продвижению физкультуры в школьные массы набрало в арене более 7К в основном…

  • ЧМ-2019 в Раубичах / WCh-2019, Raubichi (BY)

    Список моих фотоальбомов / List of my photoalbums: Пятница, 14. июня / Friday, June 14 Разное / Stuff Юниоры / Juniors Женщины / Women Ветераны…

  • Post a new comment

    Error

    Anonymous comments are disabled in this journal

    default userpic

    Your reply will be screened

    Your IP address will be recorded 

  • 0 comments