egil_belshevic (egil_belshevic) wrote,
egil_belshevic
egil_belshevic

Улофф - на латышском языке

  Austeru ēšana ir antiveģetārisma apoteoze, es tā teikšu.
   Re, jau ar pirmo teikumu iebraucu auzās. Ko es jēdzu par austeru ēšanu? Tikpat, cik blondīne, kura sūdzējās mātei, ka nekad nepaliks stāvoklī, jo nespēj sevi piespiest norīt to draņķību. Nekad neesmu ēdis, un, ja tāds būs Žaklīša prāts, nekad arī neēdīšu, āmen.
    Dzīvu dergļu rīšana ir līmenis, kurā negribu nonākt. Viena lieta ir patērēt miesu, kura jau pirms četrpadsmit gadiem ir nomušīta, sasaldēta, vadāta pa visādām noliktavām, aizmirsta bitumena noliktavā, atrasta, nomazgāta un tad pārdota man kā organiski audzēts latviešu cūks. Pavisam cita ir norīt dzīvu radību, kuras sakropļotais ķermenis pēc tam svaidās pa kuņģi kliegdams, o gād, vai mī, VAI MĪ!!, līdz apklust ar kinematogrāfisku gārdzienu.

   Nupat izlēju alu. Ar nodomu un pilnu. Vācu. Bavārietis.
Kā tērvete.
Kā tērvete, kas 3 dienas saulē stāvējusi.
Man žēl, bet visi ali nav radīti vienlīdzīgi.
Man žēl.

Vai vīrietis, rakstot dzeju par alu, par mašīnām, par hokeju veic gandrīz akrobātisku triku uz īstsVecis<=>Pediņš skalas?

   Pavadīju foršas divas dienas Ahmedabad pilsētā, it kā skaitoties viena no drošākajām un sakoptākajām. Katrā ziņā neko briesmīgāku par blenšanu un uzsaucieniem nepiedzīvoju, un nebija smoga, kas neļautu saskatīt debesis. Lai gan satiksme vienalga bija supertraka, aktīva un nepamet pašnāvības mēģinājuma sajūta pie ielas šķērsošanas.
   ...Nenormāli grūti pierast pie nepārtrauktās atraugāšanās, piršanas un kraukāšanās, mazliet rauj uz augšu.

   Viļņa
   Loģiski, ka air Lituanica atkal pārcēla lidojumu par pāris stundām vēlāk. Vārdu sakot, uzmanieties, ja konektējat savus braucienus ar šo kompāniju. Šoreiz nekas, šoreiz tas nozīmē, ka varēšu ilgāk pagulēt viesnīcā.
   Hostelis Jamaika ir tīri foršs. Labā vietā - ļoti netālu autoosta. Internets strādā. Pa visu virtuves sienu Boba Mārlija portrets, brokastīs, kuras paēdu ierodoties ap vieniem, ievārījuma tostermaizes, istabas plašas, gultām stilīgs dizains - tām pamats no preču koka paletēm - laikam izmantoti lokālie resursi - 50 metru attālumā ir tirgus. Norezervēju meiteņu istabiņu, esam divas piecu gultu numurā - ziema un svētdiena. Sākumā pārpratums - ieriktēja mani citā istabā, es jau sāku izpakot mantiņas, kad ieradās apšņurkuša paskata krievu mužiks ar mizā vārītiem kartupeļiem uz šķīvja, apstājās istabas vidū kā auns pie jauniem vārtiem un ļoti aizvainotā tonī pieprasīja: "Tagad paskaidrojiet man, ko jūs darāt manā istabā!?" Neielaižoties pārrunās nogāju recepcijā pasūdzēties, ka manā meiteņu istabā ir vīrietis.

   Stāvēju Arkolat garšvielu stendā, meklējot pārtikas raugu. Visādi tur bija brīnumi bija lielā skaitā, vienīgi kastīte ar uzrakstu "raugs kandžai" bija tukša.

   Kā pagatavot piparu gāzi mājas apstākļos
Ņemam pāris krietnas saujas sažuvušu mājās audzētu čilli piparu pākstu (pākšu?), saberam akmins piestā un ar akmens že piestalu (tā ja?) sākam berzt, lai iegūtu smalcinātus (ne maltus!) čilli piparus. Aptuveni pēc 5 minūtēm sāk klepot, šķaudīt un birdināt asaras visi dzīvokļa iemītnieki: sākot ar pašu piparu berzētāju un kaķi, un beidzot ar Junioru, kurš vispār atrodas citā telpā aiz aizvērtām durvīm.
P.S. Atkārtojiet šo triku tikai pieredzējušu kaskadieru uzraudzībā!
P.P.S. Un nejautājiet - a nafig berzt tos piparus?! Dažiem vienkārši patīk pārvarēt grūtības - stāvus šūpuļtīklā, utt.

   Latvijā sastopamas personas ar šādiem vārdiem un uzvārdiem:
Stīvs Gulbis, Kails Gailītis, Vija Bija, Mārīte Bizene, Ilga ČuČa,
Zaiga Gaismiņa, Raita Gaita, Zina Gudrā, Mira Jaunava, Santa Klausa,
Īrisa Konfekte, Spodra Krūze, Aira Laiviņa, Juta Lejiņa, Smuidra
Liepiņa, Lija Lietava, Vanda Liste, Zīle Ozola, Skaidra Pasta, Vizbulīte
Puķe, Kaija Putniņa, Agra Rasa, Vents Rumba, Modra Sardze, Mirta
Sēriņa, Līksma Sirsniņa, Asne Sīpola, Maiga Vāvere, Vēsma Vējiņa, Roze
Vītiņa, Arta Zeme, Tāle Zilā, Dzidra Zupa.
   Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikā lasāmi šādi interesanti vārdi
(iekavās norādīts, cik Latvijā ir vārda nēsātāju)
– Tagadne (1), Geja
Gaisma (1), Skaidra Aina (1), Dacis Mieriņš (1), Tautmīlis(1), Bleiks
Lūkass Jānis (1), Spīdola Valkīra (1), Fļura (11), Čičaka (1), Eikke
Amēlija (1), Pirāts (1), Faiss (1), Zabava Taisija (1), Ziedonis
Maigonis (1), Viljams Andrūss Valdis (1), Ilga Drosme (1), Agra Ausma
(1), Anuška Mersedesa (1), Šarlisa Anna (1), Rentis (1), Ripa (2),
Džemina (1), Umukursuma (1), Šukurs (1), Rukmans (1), Skara (3), Akakijs
(3), Vaginaks (2), Latvīte Aleksandra (1), Maija Paija (1), Nāra (10),
Keita Smaida (1), Arturs Kings (1), Samanta Klitaimnēstra (1), Jurīte
(1), Glīta (1), Nolans (1), Afrikants (1), Leonāra (4), Lisija
(5), Aminžons (1), Vārpulis (1), Alfrēds Krists Spēkvars (1), Džems
Edvīns Jānis (1), Saulcerīte Ieviņa (1), Prezidents (1), Amanda Peidža
Kristīne (1), Hevena (2), Igunda (4), Mārja (2), Ingre (4), Rebeka
Sēlika (1), Kamene (1), Modesta (55), Miruta (1), Necita Vallija (1),
Aista (1), Valdone (6), Ignese (2), Pārsliņa Gaida (1), Minne Faukija
(1), Vēna Benita (1), Marguss (14), Raivika (1), Erlensa (1), Jūlijs
Augusts (1), Eija (1).

Kādam ziema arī patīk.
Šorīt, ar īsu pārtraukumu pārejot no viena Džeka Londona stāsta uz citu, vēl spīvāku, noformulēju acīmredzamo. Tie, kuriem ziema patīk:
1.Ir resni.
2.Patīk, kad viņus ieper.

par dzimtcilvēku Kurzemē mantisko stāvokli XVII gs.
T.s. poļu-zviedru kara laikā 1622. gada janvārī veiktajā garāmejošā karaspēka laupīšanu revīzijā konstatēts, ka Valles muižā hercoga dzimtcilvēkiem Jēkabam Baldonam atņemti 5 zirgi, 2 govis, 6 aitas, 14 pūri labības un 1 katls, bet Pladonam – 3 zirgi, 2 govis, 1 vepris, 9 pūri labības, 15 pūri auzu, savukārt Zaļenieku muižā Kugeru Jēkabam nolaupītas 8 govis, 2 vērši, 5 zirgi, 5 aitas, 8 cūkas un 25 pūri auzu, nodarot zaudējumus 1420 mārku vērtībā (labs zirgs tolaik maksājis 100– 200 mārku; LVVA, 554. f., 1. apr., 124. l.).

 Var nomainīt pilsonību vai vismaz tautību uz internetu?

   Viena skolotāja reiz izteicās, ka labprātāk savā klasē rīkotu pirdienu sacensības, nevis ļautu cilvēkiem šķaudīt, jo tas esot veselīgāk.

    apsveru aizhičot līdz Ākurejriem, apciemot Zani un famīliju.
un kas ir pirmais, ko pamanu, uzmetot uz kafijas galdiņa avīzi Fréttablaрiр?
--- Zanes bildi un norādi uz 8. lappusi, kur p/ar viņu garāx raxts...
   Jopcik, mūsējo jau arī tur pilns...

   vakardien kafē pacēlās jautājums, vai un kādēļ ir nepieciešams atzīmēt astoto martu
un kāpēc vispār būtu jāsvin iebrucēju un okupantu svētki
uz ko es atbildēju ar pusstundu ilgu nacionālā uzmundrinājuma stāvlugu apmēram pusstundas garumā, fragmentus no kuras atreferēšu nedaudz šeit
   ...a kāda hrena pēc ir jāsvin kaut kāda kristus augšāmcelšanās? tie, ko, gadījumā arī nav iebrucēju un okupantu svētki?
lūk, viņš, latvietis. pusdienās noskaita pie galda tēvreizi un pēc tam dodas uz operu, kur tiek uzvests varoņeposs par to, kā šīs pašas tēvreizes galveno misionāru varonis lāčplēsis uz galvas nolidina upē
   latvietis pamet operu ar apmierinājuma sajūtu sirdī. viņam seko bijušie hanzas sabiedrotie, kas nedaudz grīļojas no šāda pavērsiena. rīga-rostoka 1:0!
pārnācis mājā un atvēris durvis, virs kurām ir piesists laimes pakavs, latvietis dara ko - pareizi, pavada vakaru kopā ar borisu grebenščikovu, jo budistiskie sofismi viņa sirdij ir īpaši tuvi. un aizdzer to visu ar kefīru.
   o, kefīrs! lūk, ar ko mēs uzreiz varam parādīt visai eiropai, kas esam mēs un kas ir viņi.
francūzis renē iedzēris nedaudz spēcinošās laktozes veras tevī ar sāpju pilnām acīm: "kāpēc tu ielēji šķidru dzīvsudrabu cilvēkā? kāpēc?"
un tu sāc stāstīt, ka elbrusa pakājē...
- tas ir tas kalns, kur gaisa tramvajs brauc pāri dzelteniem bērziem un upītei?
- nē, nē, tas ir drusku tālāk
...vīri ielej pienu ādas maisā un nomet to ceļa vidū, lai garāmgājēji spārda ar kājām, un reiz tur vēl brauca uz sava kamieļa pravietis muhameds
francūzis renē veras siena purgā. nekonstatējis tur kamieļus un muhamedu, viņš sāk saprast, ka kaut ko jau drusku nesaprot
   ...tāpat latvijā ir arī pareizticīgie slāvi, kas ir strjomaini, jo jūt - ja kāds šeit izsauks senos dievus, tad tie nebūs viņi
un vēl labi, ja tas viss aprobežosies ar māru un pērkonu, jo vecindiešu aizardzība ir drusku neprognozējama
   latvietis pret visām tradīcijām attiecas no praktiskās puses. ja nākas celt galdā nacionālos lepnumus, tad tur ir itāļu arhitekta pils, ebreju šahists un gruzīnu šašliks. par pēdējo runājot - bāleliņi ne ar aci nepamirkšķinot pirmoreiz pasaules vēsturē veksmīgi sakrustoja kaukāza un vācu virtuves, ignorējot faktu, ka cūkas pa kalniem nestaigā, pievienojot arī savu nohau - sīpolus un etiķi

   Cienītais bailēs par to, ka ceļā uz darbu nesalaužu vēl kādu roku,kāju,veda mani šodien kā gaspažu līdz pašiem vārtiem. Ietves sešos no rīta bija vienkārši pī pī pī....
Izrausos no mašīnas...un jūtu, kā katra kāja kaut kur attālinās no zemes centra - tobišs manis. Es laikam savu mūžu tik eleganti nebiju nožāvusies. Lēnām, kā krēmkūka. Es vēl mašīnas durvis nebiju paspējusi aizvērt. Un kas tipiski man, sākās smieklu lēkme. Līdz asarām...un kā bērns, norimt nevaru.
Nevarētu teikt, ka cienītā izmisušais - nu ko man ar tevi darīt? smieklu lēkmi mazinātu.:)

   Mans labākais sasniegums darbā - kāda meitene šodien sāka par mani histēriski smieties tik ļoti, ka nevarēja nosaukt savu personas kodu.

   1942:
īsi pēc mammas dzimšanas viņas paps Juris pēc brāļa Jāņa denunciācijas tiek iesprostots Salaspils lēģerī. Jānis neesot varējis izturēt, ka Juris dzērumā un reizēm pat skaidrā sit viņam seju par to, ka bračka izdarījis izvēli starp diviem pimpjiem un kļuvis par šucmani.
   1949:
Juris pēdējoreiz uzvelk savu pašadīto sarkanbaltsarkano šalli. Salaspils tuberkulōze ir nograuzusi pusotru plaušu. Dvaša stājas.
   1952:
neilgi pirms Staliņa nāves Alfrēds tiek apcietināts par anekdōtes stāstīšanu. tēma – visu tautu tēvs, dzīvnieku un bērnu bēru draugs Josifs. papa krusttēvu nostučīja viņa jaunākais kollēga Brunis, kuŗš par šo un, jācer, arī citiem nopelniem ..
   ..1960-tajā tiek pie Sociālistiskā Darba varoņa goda nosaukuma. Alfrēds, tiesa, mirst īsi pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma, gadu iepriekš.

   Sadovskis ir vienīgais cilvēks, kuru es pazīstu, kura ģimene ir dabūjusi pastāvīgā klienta karti apbedīšanas birojā. Vēlāk gan apbedīšanas birojs bankrotēja un tā vadība atvēra bijušā biroja vietā geju klubu.


   ha! tiko te AŠ bija uzradies. mani neatpazina. un tik daudz gadus vienā kursā nomācījāmies. bet tā kā šams sabojāja man garīgo, tad es viņam neatgādināju, kas es esmu. bļeģ, maitasgabals, ieviesis sev izcili pareiza toņa sirmumu deniņos! ķēms tāds!

   tā tā tā
bet kas tagad notiek - draugiem jānāk parakstīties? pirmais ģipsis, esmu neziņā!

   Vakar iepazinos ar salas galveno zvejnieku. Visi kopā ēdām vakariņas, bet zvejnieks tik grieza beriksu sašimī un lēja sev iekšā šočū.
   Beigās viņš sāka stāstīt ka viņš ir ģeniāls un ka viņam ir ātrākā uz salas automašīna. Un vēl, ka viņam ļoti smuka sieva, bet stulba esot. Un vispāri mēs visi stulbi*.
Un vēl pateica, ka mēs iesim zvejot un tāpēc viņš man uzdāvinās baltus gumijas zābakus.
   Labi, joki paliek joki, bet šodien no rīta viņš man piezvanīja un iebraucis ar savu 350 zirgspēku čeizeri aizveda uz ostu, kur parādīja savu kuģi un ielika rokā baltus gumijas zābakus. Rīt no rīta iesim jūrā berikšus zvejot.
   * Dienvidaustrumjapānā nosaukt kādu par stulbeni neskaitās aizvainojums. Tas ir drīzāk veids kā parādīt, ka kāds patīk.

  es neesmu nekāds grammarnazis. pati pietiekoši bieži kļūdos nezināšanas vai paviršības dēļ. bet tad, kad profesionāļi ar jomu saistītos svešvārdos o vietā raksta a utml. tas nav feispalms, tās ir iekšējas ciešanas, kas saistītas ar vēlmi gārgt, nesakarīgi vicināties un sist kaut ko pret sienu

   Ak, Ukraina, Ukraina... Tāda sajūta, ka tas notiktu tepat blakus, tādā attālumā kā līdz Rīgai. Kā pareizi piezīmēja kāds paziņa internetos - tā ir sugu cīņa. Neticami izdzimteņi pret vienkāršiem cilvēkiem, kuri tikai grib dzīvot kā cilvēki, nevis saņemt šāvienu sirdī vai vienvirziena ekskursiju uz mežu ar maisu galvā par uzdrīkstēšanos skaļi pateikt, ka vara ir kropļi, kas viņus apkāš visos iespējamos veidos, padarot pretlikumīgo par likuma aizsargāto utt.

   Pāri Gaujai cels gājēju, velosipēdistu tiltu. Gan izpētes darbi, gan pāļi tiek urbti kā dzelzsceļa tiltam.Līdzās esošais dzelzsceļa tilts ir krietni vien švakāks. Laikam Eiropas nauda jāatmazgā.:)

   Kā pirmie uzstājas Ralfs un Pūce, kuram neuzzied aste, bet saplīst čells, dziesma diezgan agresīvi pievēršas Ukrainas tematikai un nobeigumā kļūst pavisam anarhistiska. Turpinājumā dzied popdīva Markus Rīva, viņa dziesmas pavadījums skan daudz klusāk par balsi un vismaz zālē ir sajūta, ka esam nokļuvuši kaut kādā karaokes vakarā. Seko Katrīne Bindere, kura pavisam mierīgi varētu iegūt garlaicīgākās dziesmas titulu. Dons Merkūrijs ar susuriņa dziesmu ir nākošais un, domājams, ja šī dziesma nebūtu latviešu valodā, tai būtu niecīgas izredzes uzvarēt, jo bez Dona majestātiskuma dziesmā nekas būtisks nenotiek, tomēr meitenēm Dons patīk, un ovācijas zālē ir lielas. Samanta Tīna savam priekšnesumam ir nomainījusi kleitu un tagad izskatās tievāka, virsū viņai tiek pūsts vējš, un, ja šis vējš būtu bijis Dons, viņš Samantu mīlētu. Tikmēr dejotājs Niko ir iedomājies, ka viņa skatuves palīgi ir oriģinālākie pasaules dejotāji un neviens jau nepamanīs to, ka tās ir Daft Punk kopijas. Grupa MyRadiantU izskatās pēc pārstilīgam rokzvaigznēm un savā stilīgumā atgādina grupu Hurts, kas laikam nav nemaz tik slikta grupa. Vislielākās zāles ovācijas iegūst Olga un Līgo, viņa ir tāda kā latviešu Beyonce, kas prot gan dziedāt, gan vienlaicīgi lēkāt un dejot, vēl svarīgi ir tas, ka visu dziesmu caurvij Rača rokraksts. Nākošā seko Aminata Savadogo, kuras iespīlētais triko un kustības liek domāt tikai par seksu. Grupa Aarzemnieki uzstājas ar hipijdziesmu par kūkas cepšanu un savā labdabīgajā priekšnesumā ļoti atgādina Prāta Vētras iznācienu pirms četrpadsmit gadiem. Tikmēr lielākie jokdari grib būt grupa Eirošmits, viņi izceļās ar pārspīlētam bārdam un parūkām, un šis ir tas gadījums, kad grupai sķiet, ka viss būs baigi smieklīgi, taču beigās visiem ir mazliet žēl. Kā pēdējā uz skatuves kāpj Katrīna Lukina, kurai ir divi sinhronie bundzinieki, diemžēl nav tā, ka vairāk bungas ir labāk, un dziesma oficiāli kļūst par vakara šķībāko dziedājumu.

   Tagad, saliekot to visu kopā man ir samērā skaidrs - kamēr logs bija vaļā kāds (nu, nezinu vai kaķu beibe vai kāds cits), droši vien, ciemojās pie manis dzīvoklī, var būt ka arī dušojās un zaga apakšbikses. Izgāja ārā vienkārši pa ieejas durvīm. Būtībā, japāņu vidū ir stāsti par bezpajumtniekiem, kuri meklē tādus dzīvokļus, ienāk iekšā kamēr neviena nav, nomazgājas dušā, aizņemas kādu apakšveļu, apēd ko nelielu un neko citu neaiztiekot dodas prom. Jā, ēdienu es tolaik īpaši nemenedžēju un ja kas arī bija pazudis, tad pamanīts tas nebūtu.

   Kāda jaunkundze man rakstīja "nokrītot no tava ego uz iq varētu nosisties".
Es viņai teicu, ka ir skumji, ja, viņas ieskatā, viņai uzmanību var izrādīt vien indivīdi ar zemu iq.

   izrādās Gončarovs romānu "Oblomovs" ir uzrakstījis manos dzimtajos Dubultos!!! un līdz 1944. gadam tādēļ mums tur bija Gončarova iela.

- kura ķermeņa daļa tev sevī visvairāk patīk?
- ausis. Tās neaptaukojas. :D

   Dzīve ir aizraujoša padarīšana. Naktī pamodos aukstos sviedros, jo nosapņoju, ka piedzēros un e-klasē sarakstīju visādas rupjības un stulbības atvases kolēģiem un viņu vecākiem. Šodienas vakarā emociju uzplūdā tur patiešām sarakstīju kaut ko nepārdomātu (esot skaidrā, kas patiesībā ir vainu pastiprinošs apstāklis). Ja tādā garā turpināšu, tuvāko piecu gadu laikā vispār tikšu izstumta no sabiedrības. Beztabū un dokumentālisti brauks pie manis uz mežu un taisīs kino, kā par rupjo Intu. Ar briežiem cīnīšos par pēdējo priedes mizu un ar saindētām šautriņām medīšu vāveres.

Māte sūta Sargangalvīti pie vecmāmiņas:
-Aiznes vecmāmiņai pīrādziņus.
Sarkangalvīte:
-Negribu. Atkal visam mežam cauri jāvelkas...
Māte:
-Meitiņ, laiki grūti, aiznes vecmāmiņai pīrādziņus!
Sarkangalvīte:
-Es jau zinu, vecmāmiņa atkal čīkstēs par krīzi, mazo pensiju un slikto veselību!
Māte:
-Protams, čīkstēs, bet mēs paliksim pie sava: laiki grūti, tāpēc par speķa pīrādziņu - 50 santīmu, par kāpostu pīrādziņu -
30 santīmu!
*****
-Dēļiņ, beidz skatīties hokeju. Palūdz Dieviņu un ej gulēt.
-Mam, vai tu nesaproti?! Dieviņu nedrīkst traucēt pašā hokeja spēles vidū!
*****
Ārsts jaunbagātniekam:
-Jūsu roka lauzta, nāksies likt ģipsi.
-Kāpēc ģipsi?! Liec marmoru, es samaksāšu!
*****
Satiekas lielāko alusdarītavu īpašnieki. Kalsberga kungs pasūta glāzi Kalsberga, Budvaizera kungs - glāzi Budvaizera. Heinekena kungs pasūta glāzi kokakolas. Pārējie kungi brīnās.
Heinekena kungs paskaidro:
-Es tā kā sapratu, ka alu te nedzer...
*****
Vīrs zēlojas draugam:
-Sieva mani galīgi nomocījusi. Katru dienu zāģē.
-Neuztraucies. Pats galvenais, lai jums gultā būtu harmonija.
-Jā, tur mums viss ir kārtībā. Viņa negrib, bet man no viņas neko nevajag.
*****
Ja tev bēdīgs prāts un šķiet, ka valsts tevi ir galīgi aizmirsusi, pamēģini nesamaksāt nodokļus...
*****
Vai tu zini kādu ievērojamu provokatoru?
-Tikai vienu.
-Kurš tas ir?
-Komponists Mendelsons.
-Kāpēc gan?
-Miljoniem idiotu viņš uzrakstīja maigo un aizkustinošo ''Kāzu maršu'', bet pats visu dzīvi nodzīvoja kā vecpuisis.
*****
Ja jūs esat sastapis savu sapņu sievieti, no pārējiem sapņiem
varat atvadīties...
*****
Studenti piezvanījuši profesoram divos naktī dienu pirms eksāmena.
-Nu ko, maita guli? Bet mēs mācāmies!
-Neguļu gan! Man ir papildnodarbības ar trim jūsu kursabiedrenēm. Starp citu teicamniecēm. Bet jūs mācaties, mācaties...
*****
Pārpildītā autobusā viens pasažieris saka otram:
-Jūs izkāpsiet.
-Nē, - otrs atbild.
-Es nejautāju, es vienkārši pabrīdinu.
*****
Divi mūžīgie jautājumi:
-Vai ir dzīve pēc nāves?
-Vai ir sekss pēc kāzām?
*****
Jauns cilvēks meitenei:
-Skat, zvaigzne nokrita! Vai tu zini, ja tagad kaut ko vēlas, tas piepildās?
-Zinu, bet neticu!
-Kāpēc?
-Tu esi pārāk kautrīgs.
*****
-Ko tāds bēdīgs?
-Divus gadus gāju, mācījos, domāju, ka apgūstu karatē. Izrādījās - tie ir surdotulkojuma kursi...
*****
-Anniņ, tev bērnībā bija kāda iesauka?
-Jā, Vinnijs Pūks.
-Tas tāpēc, ka tu biji apaļa un pūkaina?!
-Nē!!! Vienkārši mani draugi bija cūkas.
*****
-Mārīt, ko tu darīji ar Janci bēniņos?
-Es īsti nezinu, mammu, kā to sauc, bet noteikti zinu, ka tas man kļūs par prieku uz visu dzīvi.
*****
Ārsts ieiet palātā, kurā guļ jauna sieviete un saka:
-Labdien, izģērbieties, lūdzu, man jūs jāapskata!
-Bet mani šorīt jau apskatīja jūsu kolēģis un teica, ka esmu lieliskā formā! - sieviete apmulsusi atbild.
-Jā, jā, arī man viņš tā teica...
*****
Jauneklis, gatavodamies lūgt savas iecerētās roku, uzdod viņai svarīgu jautājumu:
-Vai tev pirms manis jau ir bijuši puiši?
Iecerētā:
-Nē, tikai divas meitenes, bet viņas ir pie vecmāmiņas.
*****
-Cik tev gadiņu, meitenīt?
-Trīspatsmit.
-Nu, vai zini. Tūlīt apģērbies un pazūdi!
-Oh, oh, cik mēs māņticīgi.
*****
Iepazīšanās sludinājums:
''Kautrīga un simpātiska meitene, Zivs, vēlas iepazīties ar izskatīgu, laipnu un maigu puisi vecumā no 18 līdz 20 gadiem ģimenes veidošanai. Sīkāka informācija - sarakstē. Mana e-pasta adrese:
intim_hard_sex_porno@mail.lv ''
*****
Vīrs ēd vakariņas un slavē sievu:
-Cik garšīgi salāti! Pati nopirki?
*****
Doktors Vatsons Šerlokam Holmsam:
-Es saprotu, kāpēc zaglis paņēmis naudu un vērtslietas. Bet kāpēc viņš ir aizvedis sev līdzi arī lorda sievu?
Holms:
-Elementāri, Vatson, - lai lords viņu nemeklētu!
*****
-Meitenīt, drīkt jūs uzaicināt tūrisma pārgājienā?
-Kas es jums par meitenīti... Jau trīs reizes esmu bijusi tūrisma pārgājienā.
*****

   Un man nav, man tiešām nav bail par to, kā lietas varētu pavērsties. Kā minēju, es neuzskatu Pūķinu par kaut kādu pārcilvēku, kas ķeksē no jūras amforas, lido kopā ar dzērvēm un iekaŗo kaimiņvalstis, uz tām tikai paskatoties. Jebkādi militāri vingrinājumi Ukrainā Pūķinam izmaksās stipri dārgi. Es neuzskatu sevi par diženu militāro stratēģi, tomēr esmu pamanījis, ka daudz spēcīgāki sitieni sanāk tad, ja visus pirkstus savelk vienā dūrē, nevis mēģina ar katru pirkstu iebakstīt citā miesas daļā. Pūķinam jau tā ir gana daudz vietu, uz kuŗām jātur savi pirksteļi (piemēram, Gruzija un Čečenija), Ukraina viņu novājinātu ne pa jokam. Tiešām neesmu pārliecināts, ka viņš pie vienām sāpēm pamēģinās iebrukt arī NATO dalībvalstī.

  Filma "Nimfomāne" ar savu neķītro nosaukumu izpelnījās tik lielu ažiotāžu, ka mūsu brālītis Lietuva to labāk aizliedza vispār. Es, starp citu, nebrīnos, jo Baltijas valstis ir kā trīs ruksīši, un Lietuva diemžēl ir tas ruksītis, kurš ceļ māju no salmiem un kūpina tur iekšā savus led cepelīnus līdz atnāk šāds te vilks fon trīrs.

   Līdz kādu divpadsmit gadu vecumam mēs Igaunijā bijām bijuši biežāk nekā Rīgā, gana labu laiku mēs pie igauņiem strādājām un sagājāmies ar viņiem, un tā nu mums ir visnotaļ daudz igaunisku cīņubiedru un paziņu. Mēs neesam tik garā tērēti, lai uz turieni pārvāktos, tā ir briesmīga vieta, kur dzīvot. Bet tā it nebūt nav slikta vieta, kur laikpalaikam aizbraukt.
   ...Tā kā Latvijas nācionālo mākslas mūzeju patlaban remontē, Igaunijas mākslas mūzejs ir jo krāšņi papildināts ar eksponātiem no Latvijas. Tā nu 20.-30. gadu mākslas sadaļā vienā telpā redzami latviskie oriģināli un pēc vairākiem gadiem tapušie igauņu darbi ar vienojošo tēmu "mēs gribam būt tikpat stilīgi kā latvieši". Ņemiet, ņemiet, mums nav žēl, tiešām, pašiem pietiek un vēl pāri paliek.
  Vārdu sakot, Tallina ir burvīga vieta nepretenciozai nedēļas nogales izklaidei. Viņa nav tālu, un jums nebūs sajūtas "Ak, es tik tālu esmu atbraucis, tad tak lietderīgi jāizmanto tas laiks, ko es te pavadu". Un tas ir labi, jo Tallinā nav daudz iespēju izmantot laiku lietderīgi, toties tur netrūkst iespēju gauži brangi viņu notriekt.

   Telefona autocorrect nebeidz pārsteigt. Vārdu "maucība" viņš atpazīst un atzīst par labu esam, bet "galaktika" - kas tā tāda?
Nemaz nerunājot par "e-lāsts" kuru viņš man spītīgi joprojām piedāvā "e-pasta" vietā.

   Karš kaimiņos man izraisa šausmas un nelabumu. Nē, es nedomāju, ka Krievija var iebrukt Latvijā vai jebkurā citā no mazajām NATO dalībvalstīm ("na to arī viņš ir NATO, ka viņam neviens neuzbrūk", kā reiz 90.gados teica kāds humorists), šāda iespēja ir pielīdzināma pēkšņai asteroīda eksplozijai Zemes atmosfērā, t.i., izslēgt to nevar, taču rēķināties ar to ikdienā arīdzan būtu pret veselo saprātu.
Es baidos par ko citu - par to, ka bezgalīgais, neremdināmais naids, kas uzsprādzis Ukrainā starp "krieviskajiem" un "rietumnieciski-ukrainiskajiem" var uzsprāgt arī Latvijā. Milzīgā naida bumba. Īstenībā pat katrs pret valdību (zagļi, pederasti un taukumūļi, kuru dēļ mēs dzīvojam ārkārtīgi nabadzīgi, aha)vērstais interneta komentārs ir milzīga naida bumba ar laika degli, kuru var detonēt bezgala daudz nejaušību. Detonēt pavērsušos kādā noteiktā virzienā: pret latviešiem, pret krieviem, pret liberastiem, konservatīvajiem, proeiropeiskajiem, prokrieviskajiem, proamerikāniskajiem, nu labi, pret žīdiem laikam vairs nē, tas tā kā noiets etaps, bet ej nu sazini.

  visu ceļu pārkāpu visu, ko varēju, un kad nu pašās ceļa beigās mani apturēja, sajutos pat atvieglota. bet viņi tikai gribēja, lai aizvedu kolēği līdz mājām. latgaliski runājām. bet nu nesarunājām.

   no otras puses, ja mans uzvārds būtu Sadņica vai Šopa un man būtu jādzīvo Krievijā, es varbūt krievus ienīstu tikpat ļoti kā Girss ienīst latviešus.

   Kuzins atkal sūdzas par piekaušanu
http://www.delfi.lv/news/national/politics/kuzins-atkal-sudzas-par-piekausanu.d?id=44306501#ixzz2wDZAzqvU
   ...ugu, Latvijā ir tāda tradīcija, katru gadu šajā dienā visi sačupojās lai piekautu Kuzinu...

   arī drusku ierēcu par meiteņu randiņu šausmu stāstiem
(mans grāvējs - tu man esi par sarežģītu)
   vispār vērojama tendence, galvenā pretenzija pret džeku randiņos - ka meitene netiek pienācīgi pabarota
tāpēc atcerieties
- jā, dārgā, mēs brauksim ar funikulieri uz rivjēru. BET VISPIRMS - STROGANOVS!

   jāsaka, ka falskāra - tā ir liela teritorija. tāpēc pirmais pārsteigums dodoties ekspedīcijā uz 70 kilometru attālumā esošo templi bija tas, ka mūsu etnogrāfiskie līderi, pirmkārt, pilnībā ignorēja stallī stāvošos zirdziņus, otrkārt, ātruma "enerģisks paraolimpiskais kross"  vietā izvēlējās laisku pensionāru soli, kas vairāk atgādināja senioru kapusvētku apmeklējumu, nekā militāru operāciju. lai pasvītrotu jau tā psihodēliski narkotisko efektu viņi pie tam regulāri auroja (man laikam) "uz priekšu!", " mums jāsteidzas!", "laika ir maz!". jau tad es sapratu, ka tas ir uz ilgu.
   nospiedis c taustiņu, atbildīgu par automātisko pārvietošanos, es aizgāju uz virtuvi uztaisīt maizi ar aknu pastēti, pēc kuras notiesāšanas un 40 reālā laika minūtēm mēs beidzot sasniedzām vietējo upi, kurai pāri ir tilts.
šajā momentā karalis nolēma nodemonstrēt visu savu karalisko dabu
pametis nicīgu skatienu uz arhitektonisko veidojumu pāri ūdenstilpnei, agnārs iesoļoja 40 metru attālumā no tilta upē un pazuda zem ūdens. goda vārds, es tajā brīdī pilnīgi nopietni padomāju, ka viņš pirms izšķirošās misijas ir nolēmis noslēgt ar pagānismu un kristīties, tas zināmā mērā izskaidrotu arī teologa klātbūtni. taču, kad viņš turpmākās pāris minūtes tā arī neparādījās virs ūdens...bļa, pizģec, a ko tagad darīt?! ) par laimi mēs viņu atradām iestrēgušu akmeņos lejup pa straumi, kur monarhs ķepurojās. optimismu viesa fakts, ka pat tik depresīvā situācijā agnārs nebija zaudējis cīņassparu, publiski aicinot visus beigt kasīties un beidzot iet uz priekšu.
   jāpiezīmē, ka teologam, kas lojāli mēģināja atkārtot karaļa grāvēju, ar akmeņiem nepaveicās - viņu aiznesa garām tieši uz ūdenskritumu, no kura viņš veiksmīgi nolidoja lejā un šajā sakarā bibliotēkā uzradās tikai pēc pāris dienām bez kādiem komentāriem un paskaidrojumiem.
   vēl episkāku topogrāfiskās idiotijas taktisko manevru mūsu monarhs paveica pēc oponentu galvenās citadeles izslaktēšanas, kad jau patiešām bija jāsteidzas, lai konfrontētos ar mūsu ultimatīvo pretinieku
ar vārdiem " visi uz templi!" agnārs pagriezās un aizsoļoja pretējā virzienā. un vilks ar viņu, ja viņš vēl aizpirstu viens, taču viņš pamanījās aizvest sev līdzi visu atlikušo armiju.
jau drusku noguris no šādām dzīves metamorfozēm, es nolēmu doties un konfrontācijas vietu viens pats un gaidīt viņu tur - a tur jau pretinieki stāv sarkanām zvērojošām acīm, neizpratnē skatās uz mani, jūtami arī galīgi zajebaļisj no tā visa
nu a ko, es, pieredzes mācīts, veicu aprēķinus un saku, "šefs varētu būt tā pēc septiņiem", un " ja jums nav iebildumu, es te maliņā ierīkošu nometni un pavakariņošu, un arī ugunskurs nepatraucētu, vēss taču"
nu ap septiņiem mēs viņu arī sagaidījām uz liktenīgo kauju, jā

   A vot šitais jau kļūst ļoti, ļoti dīvaini. Vai tik nebūs tā, ka Malaizijas džeti kādu iemeslu dēļ paši to lidmašīnu ir notriekuši (lidm. jau bijusi nolaupīta un Malaizija nav gribējusi pakļauties prasībām, uz borta atradušās varai nevēlamas personas, vnk brutāla militāristu kļūda, choose any or a combination thereof) un kāds Malaizijas valsts aparātā labi zina, kas ar to reisu ir noticis, tikai sataisītā šaize ir tik liela un savos cēloņos debīla, ka drošāk ir sūtīt padsmit 25 valstu meklētājus ķemmēt planētu sīkak nedefinētā 7h lidojuma rādiusā. Tas tā, just wondering.
   LV rezumējums tam, kas man izraisīja wtf tajā rakstā: ļotaks ar izslēgtām identifikācijas sistēmām pavīdējis vairāku Malaizijas militāro bāzu radaros un uzminiet, kas notika? Nekas. Neesot nedz pacelti iznīcinātāji objekta pavadīšanai uz tuvāko skrejceļu, nedz arī ziņots nākamajai bāzei, ka šitāds te nesaprotams un neresponsīvs priekšmets 777 ātrumā tuvojas jūsu kontroles zonai. Man tam ir grūti noticēt.

   Tikko sapratu, ka rūdīto nacionālistu laikraksta "DDD" nosaukums sākotnēji bija iecerēts kā grafiskais joks, bet tipogrāfijā kļūdas dēļ aizmirsa nodrukāt vienu rakstzīmi, un tā arī tas palika.
   :DDD

   paziņas no Maskavas ar visu ģimeni pārvācās dzīvot Latvijā, jo dzimtajā pilsēta vairs nav droši. 

  noteikti kkur pastāv "Valsts Aparātā Pazaudēto Dokumentu kapsēta", kur pases kopijas sadevušās rokās ar dzimšanas apliecību kopijām naktīs noraugās zvaigznēs, virpuļo vējā un ražo mazus papīra tarakānus

   Nesaprotu, kāpēc, izkāpusi no autobusa Saldū, nopirku tikai vienu sklandrausi, ņam ņam. Vismaz Liepājā zinu, kur dabūt vēl, bet tiem gan nav pareizās garoziņas.

   Atcerējos, kā pirms vairākiem gadiem cirslīgi aizgāju pačurāt.
Īsti neatceros, vai biju teātrī, koncertā, vai kino, bet pēc pasākuma tā gribējās čurāt, ka nostāvēt jau bija kļuvis grūti. Pie sieviešu tualetes gara rinda, tāpēc nolemju doties vīriešu tualetē.
Pieklājības pēc ar vienu roku aizklāju acis, ienāku tualetē, dzirdu kā pisuāros čalo strūkliņas. Ar otru roku taustos gar durvīm, cenšos atrast brīvu kabīni un jautāju: "Kur ir vaļā?"
Kādam aizveras bikšupriekša "žvirkt" un džeks man saka: "Šeit tagad ir ciet."

   moš steidzīgi jābrauc ekskursijās uz Daugavpili un Zilupi, kamēr tas vēl iespējams bez vīzas.

Nikna.. Ne ar to kāju izkāpu no gultas.. Ne uz tās slotas uzkāpu.. Un vēl ne uz to pusi aizlidoju..

   Igauņu Tvnets nopircis Apollo, vienu no pēdējiem ok portāliem.
Nu ko.... nobloķēju abus.
Tvnets kā kaut kāda dzeltenā prese, un vienkārši briesmīgi uzkurinoši virstraksti un tēmas.
Pretīgi.
Tagad pievērsīšos tikai lsm.lv

   Vai Valsts Policija un citi "baudvielu" aizliedzēji nesaprot, ka tas ar acetonu apslacītais siens ko tagad mēdz legālo narkotiku bodes tirgot, ir viņiem šahs un mats?
   Vai var aizliegt tirgot acetonu? Varbūt var aizliegt tirgot sienu, kas apslacīts ar acetonu, un uz visciešāko piekodināts to nekādā gadījumā nepīpēt?
Bet ja grib visu aizliegt, vai var aizliegt kādam elpot benzīna tvaikus vai ostīt līmi? Benzīns un līme ir brīvi nopērkami... (Kaut gan, atceros, kādu laiku "Momentu" tikai pa vienai pudelītei vienās rokās pārdeva. Bija tādi laiki.)
   Tie pīpētāju nāves gadījumi ir tiešs aizliegumu rezultāts. Ja pret "legālajām narkotikām" būtu izturējušies adekvāti - tas ir, tikai kontrolēt kvalitāti, lai nav patiešām veselībai kaitīgas vielas, informēt par pārdozēšanas riskiem, tiešām visiem vienoties, ka maisījumi ir domāti smēķēšanai, nevis tiek pārdoti kā vīraki utt.

   Dzīvesbiedre dedzina. Ceļā uz mājām, atļāvos lūgt samazināt iešanas tempu.
   Atbilde: Piedod, tik ļoti nāk miegs, ka gribu ātrāk nokļūt mājās, novilkt bikses un spēlēt Diablo līdz diviem naktī.

   Latvijas armija feisbukā atfrendo piecas Krievijas militārās lidmašīnas.

   Tas sasodītais zīdainis nospēra man zefīru (to hipersaldo un lipīgo) un nevis apēda (kas būtu loģiski), bet izsmērēja pa visu dzīvokli, pats totālā sajūsmā par sasniegto.

garām aizlido putns.
-es arī tā gribētu. tos bezgalīgos apvāršņus, to brīvību.
-putns? es negribētu būt tik stulbs kā putns.

   "Kamēr Neretā remontē bērnudārzu, mazākie bērni ir izvietoti kultūras namā, taču pārsteidz, ka ēdienu bērniem no sociālās aprūpes centra uz kultūras namu ved katafalkā. Vai tiešām nav piemērotāka transportlīdzekļa?" laikrasta "Staburags" redakcijai sašutusi teic kāda Neretas iedzīvotāja.

   Endzelīns savulaik esot teicis - nevajag jaukt dažādas lietas, it īpaši, ja tām ir dažādi nosaukumi:
pakaļa, dibens, aizmugure, sēžamvieta, dupsis, pēcpuse un dirsa. un tālāk skaidrojis, kurš vārds ko īsti nozīmē.
tātad - kas ir kas ? visi šie vārdi šādā vai tādā veidā tiek izmantoti kā apzīmējums cilvēka ķermeņa daļai, kas strodas virs gūžām un zem muguras. bet ko gan tie patiesībā nozīmē?
    pakaļa - ZIRGA (vai cita lopa) ķermeņa daļa, no tās zirgam aug aste.
   dibens - KATLA (vai cita trauka) plakanā vai ieapaļā apakšējā daļa, ar šo pusi katlu (parasti) liek uz plīts. dibens ir vākam pretējā trauka puse.
   aizmugure - RATIEM (vai citam braucamrīkam) - tā daļa, kas atrodas pretēji parastam kustības virzienam. sportā (futbolā, hokejā) - stāvoklis, kad spēlētājs, kas saņem piespēli, atrodas tuvāk pretinieka vārtiem nekā visi pretinieka komandas spēlētāji (izņēmot vārtsargu).
   sēžamvieta - KRĒSLAM (vai citai mēbelei) - mīkstākā daļā, kas paredzēta sēdēšanai.
   dupsis - vieta, ka analoga dzīvnieka pakaļai, tikai MAZAM BĒRNAM.
   mugurpuse, pēcpuse - ĒKAI - daļa (puse), kas ir pretēja fasādei.
   tātad pieaugušam cilvēkam paliek tikai viens vārds, kas nav eifēmisms. tomēr šis vārds tiek uzskatīts par vulgāru, pat obscēnu. tāpēc droši izmantojiet visus pārējos - visi taču visu saprot :)

   Svētdien notika Ekspotīcija uz Ziemeļblāzmu. Parks viss tāds no sevis smuks un sapucēts, saulīte un vieta, kur nolikt mašīnu, kas var būt labāks? Sirreāla estrāde, kur marmora betona kolonnu pakājē jaunatne trenkā bumbas. Ēka ir īsta pils, glīta un nesaskrāpēta, visādas zāles un daiļi griesti, viss gods godam. Nekādu piezīmju, izņemot nolauzto poda vāku.
  Atturībnieka un mecenāta iekārtotajā namā mēdz rīkot korporatīvas balles. Pie viņa kapa, ja ieklausās, var dzirdēt svelpjošu skaņu, kāda rodas, kad nelaiķis strauji rotē zārkā.
  Uzbraucam tornī un apskatām apkaimi. Trīs eiras no ģimenes, ja ģimenē ir divi bērni. Izrādās, apkārt ir ļoti daudz meža.


Скопировано с http://egils.dreamwidth.org/1040977.html .
Tags: 3lv, ciba, latyshskyj
Subscribe

  • (no subject)

    специально для odnovremennoВечерняя Рига И снова в зимнее время у меня подсвеченная Рига. Не то чтобы у нас была совсем полярная ночь, но я…

  • Вечер призраком коммунизма бродит по Европе

    специально для odnovremennoВечерняя Рига Помимо фестиваля света (см. отдельный пост), я также по дороге поснимал всячину, прямо не относящуюся…

  • Шлялся по шумихе

    специально для odnovremennoФестиваль "Лучись, Рига" ко дню независимости, ноябрь 2018 1. Нац. театр, где состоялось провозглашение…

  • Post a new comment

    Error

    Anonymous comments are disabled in this journal

    default userpic

    Your reply will be screened

    Your IP address will be recorded 

  • 16 comments

  • (no subject)

    специально для odnovremennoВечерняя Рига И снова в зимнее время у меня подсвеченная Рига. Не то чтобы у нас была совсем полярная ночь, но я…

  • Вечер призраком коммунизма бродит по Европе

    специально для odnovremennoВечерняя Рига Помимо фестиваля света (см. отдельный пост), я также по дороге поснимал всячину, прямо не относящуюся…

  • Шлялся по шумихе

    специально для odnovremennoФестиваль "Лучись, Рига" ко дню независимости, ноябрь 2018 1. Нац. театр, где состоялось провозглашение…