egil_belshevic (egil_belshevic) wrote,
egil_belshevic
egil_belshevic

Фрагменты из статьи в "Латвияс Авизе", 7.02.06.

Фрагменты из статьи в "Латвияс Авизе", 7.02.06.

Par varu, naudu un validolu
Autors: VIJA BEINERTE

Informacija ir viens no integracijas pamata noteikumiem. Vai Latvija ir atrodama vienota informativa telpa, kas nodrosinatu iespeju pilsoniem un nepilsoniem, latviesiem un cittautiesiem uzzinat polittehnologisku manipulaciju neapenotus faktus, ka ari sanemt izsmelosas atbildes uz jautajumiem, kas skar Latvijas pagatni un tagadni? Vai Latvija valsts limeni ir atrasta ta ideja un tas vertibas, kas spetu konsolidet sabiedribu?

1991. gada janvari Maskava par Latvijas neatkaribu demonstracijas izgaja krievi. Manezas laukuma bija pulcejusies 200 000 cilveku. Omoniesi uz viniem nesaka saut tikai tadel, ka PSRS Augstakas padomes deputati staveja ka dzivs aizsargs, izstieptas rokas turot sev prieksa atvertus deputatu mandatus. Par lidzdalibu Latvijas neatkaribas atgusanas cinas Triju Zvaigznu ordeni pieskirti ari krievu demokratiem Aleksandram Jakovlevam un Jurijam Afanasjevam.

1991. gada janvari Riga uz barikadem bija ne tikai latviesi. Un ari starp miliciem, kas nostajas Tautas frontes puse gan janvari, gan augusta puca laika, bija ne tikai latviesi. Kapec mes atceramies vien tos, kas okupeja un izsutija, bet aizmirstam tos, kas bija kopa ar mums parbaudijumu brizos? Kapec televizijas kanalos varam redzet "stabistu" samulsinatos vai satracinatos jauniesus, bet neredzam tos krievu skolenus un skolotajus, kas sajas demonstracijas nepiedalas?

Lai mekletu iespejamas atbildes un risinajumus, Latvijas konservativas jaunatnes apvieniba (sakotneji LNNK jaunatnes nodala, tagad - no politiskam partijam neatkariga sabiedriska organizacija), 30. janvari rikoja Latvijas inteligences parstavju diskusiju par temu "Integracija caur kulturu". Vadit so diskusiju tas rikotaji bija aicinajusi rakstnieci un zurnalisti, Atmodas laika politiki, bijuso PSRS Augstakas padomes deputati un Latvijas Tautas frontes valdes locekli Marinu Kostenecku, tapec diskusijas nosaukums "Marina un draugi".

Diskusijas dalibnieki - literati Uldis Berzins, Knuts Skujenieks, Janis Rokpelnis, Ludmila Azarova-Vaciete, Latvijas Krievu kulturas biedribas priekssedetajs, rakstnieks Jurijs Abizovs, aktieris Rudolfs Plepis, zurnalisti Raitis Kalnins, Vladislavs Andrejevs, Pilsonisko brivibu fonda Latvijas nodalas vaditaja, zurnaliste Natalija Troicka, medikis, bijusais PSRS Tautas deputats no Latvijas Tautas frontes Vilens Tolpeznikovs, Rigas krievvalodigas skolas pedagoge Ludmila Socneva, publicists, radio "Svoboda" (Maskava) komentetajs Vitalijs Portnikovs, Eiropas studentu foruma (AEGEE - Riga) parstavis Raivis Ozolins, Latvijas Konservativas jaunatnes apvienibas valdes priekssedetajs Andis Kudors.

Sarunas ievada Marina Kostenecka citeja polu rakstnieka Bruno Jasenska gramatas "Vienaldzigo sazverestiba" moto: "Nebaidies no ienaidniekiem - sliktakaja gadijuma vini var tevi nogalinat. Nebaidies no draugiem - sliktakaja gadijuma vini var tevi nodot. Baidies no vienaldzigajiem. Jo pasaule visbaisakie noziegumi ir paveikti ar vinu klusejosu piekrisanu."

M. Kostenecka nosauca so tiksanos par simbolisku - tie, kas staveja pie Atmodas supula un tagad vairs nav aktiva politika, nodod stafeti jaunajiem, lai kopigiem spekiem veidotu nakotnes Latviju.

Diskusijas sakuma katram tas dalibniekam Marina Kostenecka uzdavinaja policijas pulkveza Jura Jasinkevica atminu gramatu "Gads ka dzive - A Year as a Whole Life - Год как жизнь". Tas ir aculiecinieka stasts par barikazu laiku un augusta puca notikumiem, kur plecu pie pleca bija latviesi un ari krievi.

Ludmila Azarova: "Jau kops Atmodas laika tiek sastaditi to gramatu saraksti, kas butu jatulko no latviesu uz krievu valodu, lai aizpilditu informacijas vakuumu. Var jau gribet, lai visi lasa latviski, tomer ta nekad nenotiks. Tulkojums literaturai ir svetigs - literatura vairs nepastav viena eksemplara. Turklat tulkojot attistas gan ta valoda, no kuras tulko, gan ta, uz kuru tulko. Krievu jauniesi latviesu valodu zina gana labi, tomer mums jadoma ari par gimenes audzinasanu, par tiem vectetiniem un vecvectetiniem, kas lidz sim laikam dzivojusi pilnigi cita pasaule, lidz ar to dazas lietas vesture viniem patiesam ir sapigas. Ar to vajag rekinaties. Jatulko ne tikai dailliteratura, piemeram, Melanijas Vanagas "Velupes krasta", bet ari gramatas par mitologiju, vesturi un atseviskiem spilgtiem tas posmiem, par valodniecibu, par izcilam personibam, par ipaso baltu mentalitati, kas ir pievilciga un interesanta visas pasaules tautu konteksta un liecina ari par to, ka latviesi - maza tauta - pasaules caurvejos izglabusies un spejusi saglabat savu valodu. Nak prata Toporova vardi, ka Baltija ir baltu valodu rezervats un visu musu pienakums (ne tikai laba griba!) ir to saglabat un nodot talak, preteja gadijuma vesture un civilizacija pieprasis no mums atbildibu. Visi sie plani un nodomi, kas bijusi iesniegti dazados fondos, tostarp integracijas, konsolidacijas un citos, iekrita ka melna cauruma - palika bez atbildes. Rezultats - ir divas patiesibas, divas vestures, divi informacijas lauki, kas nereti ir naidigi. Un tas ir bistami.

Vladislavs Andrejevs - viens no specigakajiem progresivajiem krievu zurnalistiem Latvija, 15 seriju filmas "Nevienadmalu trijsturis" autors, LTV sabiedriski politiska raidijuma "Process" veidotajs: "Rodas bistama disproporcija - ja krievu skatitajam netiek dota iespeja Latvijas televizijas kanalos iegut kvalitativu alternativu, vins parsledz televizoru uz kadu no Krievijas programmam. Tadejadi Latvijas krieviem trukst informacijas vai ari ta ir bistami sagrozita. Radikali noskanotos es redzu televizija. Man lidzas tadu nav. Jauni cilveki dzivo savu dzivi, doma, kur macities, ka atrast darbu, dibinat gimeni. Etniskie konflikti ir izprovoceti - tajos iesaistas vai nu pec dabas aktivie, vai tie, kas gatavi iet kada pavada. Kabanovs un Dobelis - ko gan vini viens bez otra daritu? Vini tacu viens bez otra ir politiski liki. Kad to sapratis ari veletaji, daudz kas mainisies."

Ludmila Socneva, krievvalodigas skolas pedagoge, kas laikrakstos "Latvijas Avize" un "Diena", ka ari radioprogramma "Doma laukums" paudusi sasutumu par ta saukto stabistu darbibu (skolas vadiba Ludmilai Socnevai lauj uzstaties Latvijas medijos ar noteikumu, ka nekur netiks minets vinas darbavietas nosaukums): "Man ir unikala pieredze, kas guta, ikdiena verojot, ka jutas krievu berni Latvija - berni, kas te ir dzimusi un augusi, kas velas saukt Latviju par savu dzimteni. Domat par integracijas problemam mani pamudinaja televizijas reportaza savulaik redzetie kadri, kuros berni pieaugusu cilveku klatbutne sala uz ielas izgerbas lidz jostasvietai, lai citi uz vinu kermeniem rakstitu pretvalstiskus lozungus. Mana reakcija bija nevis krievietes, bet ikviena civilizeta kulturas cilveka reakcija - es sacelos pret so bernu kuditajiem, pret tiem, kas manipule ar jauniem pratiem."

Vilens Tolpeznikovs: "Barikazu idejas ir nodotas. Visus sos gadus esmu klusejis. Tagad es, krievs, esmu iestajies apvieniba "Daugavas Vanagi" un partija "Visu Latvijai!". Latvija nekada integracija nav iespejama - tikai un vienigi asimilacija. Tiem, kas nevelas asimileties, jabrauc prom."

Marina Kostenecka: "Es, krieviete, cienu latviesu tautu un kulturu, tradicijas un tikumus, tomer es neesmu asimilejusies un ari nevelos pamest so valsti. Es jutos Latvijai piederiga."

Uldis Berizns: "Integracija ir nepieciesama ne tikai krieviem latviesu un latviesiem krievu kultura, bet ari mums visiem pasaules kultura. Mums ir jaruna vienam ar otru un vienam par otru. Svarigi - saskatit otra cilveka personibu un ari otru tautu uztvert ka personibu ar savu iekseju speku un dramu. Mes viens otram esam interesanti tapec, ka esam citadi. Ir interesanti pieskarties citadajam. Ta ir Dieva mums dota kila - labak ir but visiem kopa, nevis katram atseviski. Nevis ar savu vienu pasauli, bet ar tukstoskartigu pasauli."

Janis Rokpelnis: "Kaut ari neesmu etniski tirs latvietis (paradiet man, kurs ir!) - mana vecmamina ir krieviete, no revolucijas laika baltemigrantiem, turklat vinas mate - krievu nacionaliste - bija meitai aizliegusi runat latviski, tomer es neesmu un nevaru but kosmopolits, jo esmu rakstnieks. Valoda man ir viss - ta ir mana dzimtene. Bet asimilacija ir neizbegama. Francija aprija divus miljonus krievu inteligences. Vesture neattistas pec musu shemam. Tacu es ka ticigs cilveks un parliecinats demokrats nesaubos par laimigu nakotni."

Knuts Skujenieks: "Mana vecmamina kara laika baroja gan krievu, gan vacu karagusteknus. Tad es sapratu, ka gan tie, gan citi pirmkart ir cilveki. Galvenais - rikoties ta, lai ideju kara neietu boja cilveki. Daudzu pretnostatijumu un nesaskanu pamata ir informacijas trukums. Ari sadzives limena konfliktos. Tiekos skolas ar krievu berniem, lasu savu dzeju latviski - vini ne tikai saprot, vini ari runa ar mani latviski. Valodas jautajuma galvenais ir nevis latviesu valoda, bet valsts valoda Latvijas Republika. Asimilacija ar laiku ir neizbegama, tacu ta var but tikai un vienigi labpratiga asimilacija. Viss atkarigs no motivacijas. Valsts valodas zinasanas dara mani konkuretspejigu, tapec es to macos un lietoju. Galvenais - mazinat aizdomigumu un naidigumu."

Vitalijs Portnikovs: "Saskelsanas ir izprovoceta. Aktivizejas polittehnologi. Interesanta tema - ka masmediji manipule ar auditorijas apzinu. Galvenais - politiku lemumus neidentificet ar tautas gribu un attieksmi pret politiku lemumiem - ar attieksmi pret tautu. Un nejaukt televizijas radito mitu ar realitati. Krievija ir televizijas mita zeme. Programma "Vremja" ir domata nevis tautai, bet varai. Vara caur to pati sev apliecina savu stabilitati un rada labsajutu, uzturot, varasprat, tadu harmonisku pasaules ainu. Postpadomju telpa "Vremja" tiek taisits nevis televizija, bet Kremli. Parasti zurnalists raksta par to, kas vinu interese. Padomju zurnalists sekoja direktivam. Bet pasreizeja Kremla zurnalistika ir ka karaklausiba - tas uzdevums izgaismot un apradit varu. Bet vara pa to laiku dala naudu. Sakuma iedod oligarhiem, tad no viniem sanem atpakal, preti sniedzot iespeju vel kaut ko nopirkt vai privatizet. Un sai varai ir nepieciesama cina ar ienaidnieku - "musejiem dara pari", "musejo tiesibas ierobezo". Ja patiesam viss butu ta, ka televizija to rada, problemu risinajumam butu janotiek arlietu ministriju limeni. Tacu mediju virtuala realitate varai ir interesantaka. Isto politisko dzivi virza nauda arpus kadra. Ka anekdote: jus runajat par fasismu, vini par antifasismu, jus domajat par vertibam, vini - par naudu, lidz beidzot viss sajuk, jus sakrenkejaties, bet vini ir apmierinati, jo, kamer jus runajat, vini ir nopelnijusi kaudzi naudas. Krievijas politiku nosaka naftas cenas. Tapec - jo vairak validola jus metisiet sava glaze, jo stiprak udens taja sumesies. Starpvalstu jautajumi jarisina bez emocijam - viena arlietu ministrija pauda viedokli, otra arlietu ministrija uz to atbildeja, viena arlietu ministrija izsutija notu, otra to pienema zinasanai. Tagad Krievija karstais vards ir "gruzins" - ne vairs latvietis vai ukrainis, un ari ebrejs vairs ne. Tagad visi gatavi runat par gruziniem. Isteniba Krievija labi saprot, ka Latvija ir zaudeta un tas ir neatgriezeniski. Profesionali vienkarsi turpina uzturet tauta tadas ka pecskirsanas emocijas, laiku pa laikam pametot sauklus "cik musejiem tur slikti klajas". Protams, sabiedrisko domu Krievija nevar saukt par pozitivu. Bet vai Krievija sodien ir sabiedriba? Ir elite, kas izklasta, kadas ir sabiedribas intereses, tacu nav sabiedribas. Tapec attieksme pret postpadomju politiku nedrikst but nopietna - tur ir tikai un vienigi banalas finansu intereses. Ar nopietnu attieksmi jus sabeigsiet nervus, bet vini pa to laiku klus vel bagataki."

Apkopojot diskusija izskanejusas pardomas, nakas secinat, ka dialogs starp latviesiem un krieviem paslaik nav izdevigs politikiem - gan labejie, gan kreisie doma par velesanu rezultatiem, nevis par sabiedrisko saskanu. Konfrontacija polarize elektoratu, uzkurina kaislibas, bet emocionals veletajs ir vieglak manipulejams. Konsolideta pilsoniska sabiedriba balsos nevis par lozungiem, bet idejam un konkretam to istenosanas sociali ekonomiskam programmam, bet to - ka izradas - isti negrib ne vieni, ne otri.

Si diskusija iezimeja pieteikumus temai, ka caur kulturas kanaliem mazinat starpnacionalo spriedzi, un velreiz apliecinaja, cik loti Latvijai ir nepieciesama ideja, kas spetu konsolidet sabiedribu - latviesus, livus, latgalus, ebrejus, polus, krievus, ukrainus - visus, kas par savu mitnes zemi ir izvelejusies Latviju, kas atzist Latvijas nacionalo valstiskumu, ir gatavi kalpot tas uzplaukumam un veidot pilsonisku sabiedribu - tadu sabiedribu, kas apzinas un ir atbildiga par savu ricibu. Tadel mums ir janoformule vertibas, kuram jaklust par Latvijas valsts nakotnes celtnes sturakmeni, un tad jastrada un jadzivo saskana ar tam. Mums beidzot ir jasaprot, ka areja briviba vien, bez ieksejas, garigas brivibas, nespej cilveku darit laimigu, radosu, pilnvertigu. Tikai brivi individi spej veidot sabiedribu ar augstu pasizpratnes limeni - tadu sabiedribu, kas velas un spej piedalities politiskajos procesos.



Jebkuras informacijas parpublicesana bez rakstiskas saskanosanas aizliegta. ° A/s "Lauku Avize"
Tags: 1991, latyshi, obshchestvo, russkie
Subscribe

  • Шлялся по окрестностям Инчукална

    специально для odnovremenno После посещения кладбища под Инчукалном я имел ещё время пошляться вокруг. Двинулся на СВ и вышёл к какому-то озеру.…

  • Шлялся по Седскому болоту

    специально для odnovremenno Седа болотная, 2018.05.05 ...в майских торфяных болотах, где дурной Белшевиц воет безвозбранно... В общем, у меня…

  • Шлялся по Седе

    специально для odnovremenno Город - образец совка и депрессивности в Латвии. Построен советской властью на торфяном болоте, ныне молодёжь…

  • Post a new comment

    Error

    Anonymous comments are disabled in this journal

    default userpic

    Your reply will be screened

    Your IP address will be recorded 

  • 0 comments